Tad kāds zvaigžņu pētnieks teica: Un ko tu teiksi par laiku?

Un viņš atbildēja: Jūs gribat izmērīt laiku, kas ir neizmērojams un bezgalīgs.

          Jūs gribat vadīt savu ikdienas dzīvi un pat virzīt savas dvēseles gaitu saskaņā ar stundām un gadalaikiem.

          Pašu laiku jūs gribat pārvērst par laika upi, kuras krastā varētu sēdēt, vērojot tās plūdumu.

Tomēr tas, kas ir bezgalīgs katrā no jums, apjauš laika bezgalību.

          Un zina, ka vakardiena ir tikai šodienas atmiņas un rītdiena ir šodienas sapnis.

          Un tas, kas dzied un domā katrā no jums, vēl joprojām mīt tai pirmajā brīdī, kas izkaisīja zvaigznes debesīs.

Halīls Džibrāns, “Pravietis”- 73.lpp