Zīmējumus no Upesgrīvās speciālās sākumskolas zīmējumus konkursam Bībeles Stāsti Ziemassvētkos ir atsūtījuši pedagoģes Guntas Āles audzēknes: Aivita Štrifelberga, Sandija Zvirgzdiņa un Dinija Gribuste.
Upesgrīvās speciālās sākumskolas audzēkņu darbus recenzē Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzējs Guntis Dišlers.
Guntis Dišlers
Kristus dzimis Betlēmē, dzimis kūtiņā, guldīts autiņos silītē - šie vārdi katram zināmi no Ziemassvētku vēsts, kuru lasa baznīcā šajā Svētvakarā. Baznīcas tēvi sacījuši, ka kūtiņa ir it kā visa cilvēku pasaule - netīra, bez saprāta, kā lops. Skan briesmīgi, skarbi, bet - patiesi. Tādi ir cilvēki - vairāk kā dzīvnieki, jo mēdz melot, nodot tuvākos draugus, žvadzināt ieročus, nogalināt. Patiešām briesmīgi.
Kas paliek, uz ko paļauties? - Ziemassvētku vēsts ir arī par to, ka paļauties var uz tēvu un māti, uz pašiem tuvākajiem cilvēkiem ģimenē. Viņi ir tie, kurus nedrīkst nodot, piekrāpt, pamest. Šī iemesal dēļ mēs vioenmēr ilgojamies dzirdēt Kristus Piedzimšanas vēsti. Jo visu to labāko, kas cilvēka dvēselē ir, atdod bērniņam. Visu savu padomu, pašaizliedzību, sirsnību, savu labo padomu.
Dinija ir uzzīmējusi kūtiņu, un kūtiņu uzzīmējusi arī Aivita. Abas jaunās mākslinieces nav attēlojušas kūti ar lopiem, mēslu kaudzēm, mušām un nelabo smaku. Drīzāk tā ir mājīga telpa, katrā ziņā silta. Jā, un kas vēl - tāda, kādu to pazīst un kāda tā patīk bērnam. Mazliet nekārtīga, mazliet pa savam. Silta, ērta, kā jau mājas.
Sandijas Svētā ģimene un eņģeļi drīzāk izskatās pēc jautra pulciņa, raibās krāsas un kustības skaidri`rāda, ka viņi dejo, ka viņi kustas, ka viņi viens otram un mums kaut ko rāda. Jā, šī zīmējuma autors ir bērns, kas centies parādīt prieku. Un tas ir izdevies! Katram ir sava telpa, kur kustēties, tur nav drūzmas un biežņas, viens otram netraucē.
Kas paliek, uz ko paļauties? - Ziemassvētku vēsts ir arī par to, ka paļauties var uz tēvu un māti, uz pašiem tuvākajiem cilvēkiem ģimenē. Viņi ir tie, kurus nedrīkst nodot, piekrāpt, pamest. Šī iemesal dēļ mēs vioenmēr ilgojamies dzirdēt Kristus Piedzimšanas vēsti. Jo visu to labāko, kas cilvēka dvēselē ir, atdod bērniņam. Visu savu padomu, pašaizliedzību, sirsnību, savu labo padomu.
Dinija ir uzzīmējusi kūtiņu, un kūtiņu uzzīmējusi arī Aivita. Abas jaunās mākslinieces nav attēlojušas kūti ar lopiem, mēslu kaudzēm, mušām un nelabo smaku. Drīzāk tā ir mājīga telpa, katrā ziņā silta. Jā, un kas vēl - tāda, kādu to pazīst un kāda tā patīk bērnam. Mazliet nekārtīga, mazliet pa savam. Silta, ērta, kā jau mājas.
Sandijas Svētā ģimene un eņģeļi drīzāk izskatās pēc jautra pulciņa, raibās krāsas un kustības skaidri`rāda, ka viņi dejo, ka viņi kustas, ka viņi viens otram un mums kaut ko rāda. Jā, šī zīmējuma autors ir bērns, kas centies parādīt prieku. Un tas ir izdevies! Katram ir sava telpa, kur kustēties, tur nav drūzmas un biežņas, viens otram netraucē.
