Acīmredzama vieta, kur sākt, būtu mūsu pašu dzīves. Kad mēs esam iemācījušies kļūt zinošāki personīgi, tad ir cerība, ka citi jautās, ko viņi var darīt, lai attīstītu izšķirtspējas prasmes. Viņi var apzināties, ka tas prasīs tādu īpašību izkopšanu kā gudrība, zināšanas, skatījums, uztvere un izpratne. Mums ir vajadzīga attīstīta uztveres spēja, lai stātos pretī daudzajām mūsdienu pasaules morālajām un ētiskajām neskaidrībām.

 

Kā mēs varam attīstīt uztveres spēju un gudrību? Labs sākumpunkts varētu būt sekojošā Rakstu vieta: "Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara. Viņa slava paliek mūžīgi." (Psalms 111:10) Ņemiet vērā, ka psalma autors runā par "gudrības sākumu", nevis par pilnīgu gudrību. Manuprāt, tas nozīmē apzināti censties attīstīt gudrību tik ilgi, kamēr dzīvojam. Ir taisnība, ka daži cilvēki bez jebkādas garīgās pārliecības tomēr izrāda zināmu izšķirtspēju, bet Dievs ir Tas, kurš apsola labu izšķirtspēju tiem, kas ar nolūku uz to tiecas.

 

Pēdējo 37 gadu laikā, būdams kristīgs uzņēmējs, es bieži esmu bijis liecinieks izšķirtspējas vērtībai, kā arī tam, kas notiek, kad cilvēkiem tās trūkst. Es atceros laikus, kad man trūka dievišķās gudrības, bet esmu mācījies no savām ne visai gudrajām izvēlēm. Par laimi, lielākajai daļai manu slikto lēmumu sekas ir bijušas minimālas. Dievs ir izrādījis apbrīnojamu pacietību, jo esmu mēģinājis mācīties no savām kļūdām un no kļūdām, ko esmu redzējis pieļaujam citus. Dzīve ir nepārtraukts piedzīvojums ar mācībām.

 

Ebrejiem 5:11-14 šis mācīšanās process ir īpaši uzsvērts: "Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu."

 

Diemžēl šķiet, ka daudziem Jēzus Kristus sekotājiem nav lielas vēlēšanās vai apņemšanās augt apķērīgumā jeb uztvertspējā. Tomēr es nešaubos, ka Dievs vēlas, lai visi Viņa ļaudis būtu brīnišķīgi zinoši. Iedomājieties, cik daudzas lietas varētu būt savādākas, ja mēs morālus un ētiskus lēmumus pieņemtu ar dievbijīgu izšķirtspēju.

 

Kāds ir pirmais solis, lai kļūtu par cilvēku ar izcilu izšķirtspēju? Apsveriet Jēzus pusbrāļa Jēkaba padomu, kad viņš mudināja agrīnās Baznīcas locekļus. Jēkaba vēstulē 1:5 viņš saka: "Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots."

 

Pasaulē, kas arvien vairāk apšauba absolūtās patiesības esamību, kad pareizais un nepareizais tiek uzskatīts par elastīgu un atkarīgu no apstākļiem, vajadzība pēc dievišķās izšķiršanas nekad nav bijusi tik liela. Lai mēs visi uztveram šo diskusiju nopietni - cilvēkiem par labu un Dievam par godu!

 Bilde © hbr.org