Vēršamies pie jums ar lūgumu atlicināt dažas minūtes sava laika un izlasīt pielikumā pievienoto vēstuli par svarīgu, ļoti svarīgu jautājumu - konkrēti, par Saeimā skatīto pensiju vecuma celšanu.
Nav jau runa par pensijām vien, bet gan par sistēmu kopumā - nodarbinātību, medicīnu, ģimenes drošību, iztikas minimumu, labu pārvaldību. Nabadzību.
Sasteigtība šajās lietās rada nelabojamas kļūdas - tauta iet bojā, jaunieši spiesti bēgt no Latvijas!
Latvijas Sociālo reformu biedrība jau vairākkārt ir uzrunājusi sabiedrību šajā sakarā. Esam centušies uzrunāt partijas un deputātus - nebūt par akliem Labklājības ministrijas norādījumu izpildītājiem.
Labklājības ministrija baida visus ar to, ka aptrūkšoties nauda. Taču ministrija izvairās stāstīt, kā un kur ir līdz šim izlietota sociālās apdrošināšanas iemaksu nauda. Piemēram, kur palika tas miljards latu, ko ieguva kā "upura naudu" no Latvijas sievietēm, jau 1999. gadā ceļot sievietēm pensionēšanās vecumu par 7 gadiem?
Ministrija klusē par to, kad tiks atliktas atpakaļ milzu summas, kas izmaksātas ar apdrošināšanu nesaistītiem mērķiem (ap 200 miljonus latu ik gadus).
Pielikumā mūsu iesniegtā vēstules Saeimas prezidijam un partijām (nosūtīta visiem 100 deputātiem un elektroniski katras no piecām partijām visiem biedriem).
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 05.06.2012. sēdē noraidīja Sociālo reformu biedrības un Pensionār federācijas nostāju, ka ir nepieciešama sistēmiskā pieeja; pirms tik nopietna lēmuma būtu jāizvērtē, vai grozījumi atbilst 1995. gadā apstiprinātajai pensiju apdrošināšanas koncepcijai.
Deputāti nevalstisko organizāciju viedoklī neklausījās. Deputātu nostāja - valdībai vajag naudu! Absurdi, ka sabiedrībai svarīgos jautājumos par arbitru nākas aicināt Satversmes tiesu !
Valdība nav paredzējusi vairāk laika grozījumu Pensiju likumā apspriešanai un viedokļa noformulēšanai. Likumu paredzēts balsot Saeimā 14. jūnija sēdē.
Īss ieskats no pielikuma:
Plānotais pakāpeniskais pensijas vecuma celšanas mehānisms praksē nozīmē, ka katram iedzīvotājam, kas godīgi un regulāri ir veicis savas iemaksas sociālajā apdrošināšanā, pārliecībā, ka pensijā aizejot viņš savu naudu saņems atpakaļ, valdība pavisam atklāti demonstrē, ka tas vairs nebūs iespējams. LSRB ir veikusi aprēķinus, cik lielas summas zaudēs katrs strādājošais. Saīsinot pensiju izmaksu periodu sākot no 2014. gada katru gadu par 3 mēnešiem, vidēji no katra strādājošā uzkrājuma atņems šādu uzkrātā kapitāla daļu:
1952. gadā dzimušiem - 600 lati katram (3 mēneši x 200)
1953. gadā dzimušiem - 1200 lati katram (6 mēneši x 200)
1954. gadā dzimušiem - 1800 lati katram (9 mēneši x 200)
1955. gadā dzimušiem - 2400 lati katram (12 mēneši x 200)
1956. gadā dzimušiem - 3000 lati katram (15 mēneši x 200)
1957. gadā dzimušiem - 3600 lati katram (18 mēneši x 200)
1958. gadā dzimušiem - 4200 lati katram (21 mēneši x 200)
1959. gadā dzimušiem - 4800 lati katram (24 mēneši x 200)
1960. gadā dzimušiem - 5400 lati katram (27 mēneši x 200)
1961. gadā dzimušiem - 6000 lati katram (30 mēneši x 200)
1962. gadā dzimušiem - 6600 lati katram (33 mēneši x 200)
1963. gadā dzimušiem - 7200 lati katram (36 mēneši x 200)
1964.-1994. gados dzimušiem - 7200 lati katram (36 mēneši x 200)
Mūsu mērķis šobrīd - atlikt grozījumu likumā pieņemšanu līdz brīdim, kamēr visas puses par to būs izteikušās, sabiedrība informēta un valdība iepazinusies ar reālo situāciju un statistikas datiem. Aicinām arī Jūs celt iebildes sasteigtam lēmumam šajā jautājumā, kas ietekmēs visas mūsu tautas nākotni, pavisam tuvā nākotni!
Latvijas Sociālo reformu biedrība
Bildes ©Ieva Nikoleta Dāboliņa
Komentāri
Norunājuši kuluāros galveno - iegūt naudu (ap 5 miljardus latu) ar pensionēšanās vecuma celšanu - deputātus vairs īpaši neinteresēja, kas un kā ir rakstīts pašā likuma tekstā.