Mūsdienu biznesa un profesionālajā pasaulē mēs varam atrast un iegūt zināšanas no daudzām vietām un daudzos veidos. Gudrība, no otras puses, nav ne tuvu tik viegli pieejama. To esmu piedzīvojusi pati. Pirms vairāk nekā 40 gadiem avīze publicēja manu vārdu, jo es biju saņēmusi pilnu stipendiju studijām Pontifícia Universidade Católica Kampinasā, Brazīlijā. Universitātes manā dzimtenē Bolīvijā bija slēgtas, un, tā kā es meklēju tehnisko izglītību, mans tēvs bija iesniedzis manus akadēmiskos dokumentus Brazīlijas vēstniecībā. Drīz pēc tam es vairs nebiju mājās.
Parasti tas sākas ar ekrānu, kas spīd pretī. Izklājlapa. Prognoze. Skaitļu kopa, kas atsakās sakārtoties. Peļņas robeža ir šaura. Spiediens ir reāls. Cilvēki gaida no jums atbildi, un viss, kas ir jūsu priekšā, saka vienu un to pašu: ar to nepietiek.
Šāds brīdis darba vidē ir bieži sastopams. Tas ir arī svēta vieta - vieta, kur tiek pārbaudīta mūsu ticība, vērtības un pārliecība. Jautājums ir - vai mēs izturēsim šo pārbaudījumu vai cietīsim neveiksmi?
Korporatīvajā pasaule ir īsti džungļi: stiprākā likums tajā izpaužas vērā ņemamos veidos, cilvēkiem izdarot spiedienu uz citiem, lai uzvarētu un būtu veiksmīgi cilvēku acīs. Profesors Leons C. Meginsons savos akadēmiskajos pētījumos izmanto šo metaforu, lai ilustrētu korporatīvo vidi, minot: "Izdzīvo nevis stiprākie vai inteliģentākie, bet tie, kuri visvairāk spēj pielāgoties pārmaiņām". Renato Grinbergs arī salīdzina korporatīvo pasauli ar džungļiem, apgalvojot, ka līdzīgi tīģerim, ir jāizmanto nagi, spēks un intelekts, lai izdzīvotu un uzplauktu.
Cilvēkiem patīk dzirdēt labas ziņas. Tas ir normāli. Labas ziņas iepriecina, paceļ un uzmundrina. “Tu šodien labi izskaties!”, “Tev sanāksmē bija laba prezentācija!” vai “To gan tu labi izdarīji!” ir vārdi, ko katrs no mums vēlas dzirdēt. Bet pastāv arī citi vārdi, ko mums, iespējams, ir nepatīkami dzirdēt, bet tie ir nepieciešami, ja vēlamies kļūt labāki, vēlamies augt. Tie ir kritikas vārdi, labošanas vārdi, brīdinājumu vārdi.
Laicīgajiem runātājiem ir vesels žanrs, kas saucas “motivējošie runātāji”. Viņi ir ļoti populāri Amerikā un citur pasaulē. Viņi ar uzmundrinošām runām motivē klausītājus, kā mainīt savu dzīvi. Mērķis varbūt ir labs – motivēt cilvēkus mainīt sliktus ieradumus, bet paliek atklāts jautājums, vai, tikai uzsverot pozitīvo, negatīvais pazudīs? Mājsaimniece var uzsvērt, cik tīrs un kārtīgs ir galds istabas vidū, bet vai ir iespējams ignorēt, ka pārējā istaba ir atstāta nekārtībā?