Korporatīvajā pasaule ir īsti džungļi: stiprākā likums tajā izpaužas vērā ņemamos veidos, cilvēkiem izdarot spiedienu uz citiem, lai uzvarētu un būtu veiksmīgi cilvēku acīs. Profesors Leons C. Meginsons savos akadēmiskajos pētījumos izmanto šo metaforu, lai ilustrētu korporatīvo vidi, minot: "Izdzīvo nevis stiprākie vai inteliģentākie, bet tie, kuri visvairāk spēj pielāgoties pārmaiņām". Renato Grinbergs arī salīdzina korporatīvo pasauli ar džungļiem, apgalvojot, ka līdzīgi tīģerim, ir jāizmanto nagi, spēks un intelekts, lai izdzīvotu un uzplauktu.
Cilvēkiem patīk dzirdēt labas ziņas. Tas ir normāli. Labas ziņas iepriecina, paceļ un uzmundrina. “Tu šodien labi izskaties!”, “Tev sanāksmē bija laba prezentācija!” vai “To gan tu labi izdarīji!” ir vārdi, ko katrs no mums vēlas dzirdēt. Bet pastāv arī citi vārdi, ko mums, iespējams, ir nepatīkami dzirdēt, bet tie ir nepieciešami, ja vēlamies kļūt labāki, vēlamies augt. Tie ir kritikas vārdi, labošanas vārdi, brīdinājumu vārdi.
Laicīgajiem runātājiem ir vesels žanrs, kas saucas “motivējošie runātāji”. Viņi ir ļoti populāri Amerikā un citur pasaulē. Viņi ar uzmundrinošām runām motivē klausītājus, kā mainīt savu dzīvi. Mērķis varbūt ir labs – motivēt cilvēkus mainīt sliktus ieradumus, bet paliek atklāts jautājums, vai, tikai uzsverot pozitīvo, negatīvais pazudīs? Mājsaimniece var uzsvērt, cik tīrs un kārtīgs ir galds istabas vidū, bet vai ir iespējams ignorēt, ka pārējā istaba ir atstāta nekārtībā?
Pirms vienas paaudzes, ja jūs runātu par "mākoni", neviens nesaprastu, ko jūs ar to domājat. Tagad tā ir daļa no ikdienas dzīves. Katrs e-pasts, katra fotogrāfija, katrs dokuments - tas viss dzīvo "mākonī". Pieejams jebkurā laikā. Jebkurā vietā. Mēs to vairs gandrīz nepamanām. Bet tas savieno visu, un mēs esam no tā atkarīgi.
