Manas dzīves sākumā "Ka tik izdarīts" varēja būt mans moto. Es biju gudrs bērns, tas nozīmēja, ka vidusskolā varēju iegūt "B" vērtējumu, pat neatverot grāmatu un nemācoties. Šī attieksme sekoja man uz koledžu, kur es ātri sapratu minimālās prasības, kas man jāizpilda, lai paliktu skolā. Secināju, ka ļoti viduvējs 2,5 punktu vidējais rādītājs bija pietiekami labs. Tā bija zema latiņa, ko es arī viegli sasniedzu.

Tolaik spēlēju arī grupā. Ja es zināju dziesmas un varēju tās atskaņot bez acīmredzamām kļūdām, minimālās prasības bija sasniegtas. "Ka tik izdarīts" šķita pietiekami labs. Pat savā pirmajā darbā pēc koledžas es jautāju, kas no manis tiek sagaidīts. To es arī izdarīju, un neko vairāk.

 

Tomēr kaut kad šī pirmā darba posmā pieredzēju atklāsmi. Iespējams, tai bija kāds sakars ar apprecēšanos un to, ka sapratu, ka mana sieva ir pelnījusi ko labāku. Varbūt tas bija kaut kas, ko viņa teica, kaut kas, ko es lasīju, vai dzirdēju. Lai kā arī tas būtu, mana attieksme būtiski mainījās. Piemēram, mans pikaps, ko iegādājos 1971. gadā, bija visvienkāršākais auto tirdzniecība laukumā - bez papildus opcijām un aksesuāriem. Bet četrus gadus vēlāk es iegādājos automašīnu ar visām opcijām, kas atspoguļoja manu jauno pieeju dzīvei kopumā.

Šajā laikā es uzsāku savu biznesu, saprotot, ka, lai gūtu panākumus, man ir jābūt labākajam savā jomā. Ja kāds cits piedāvāja to pašu pakalpojumu augstākā kvalitātē, mēs nevarējām sasniegt savus mērķus. Es iegādājos labāko aprīkojumu un apmācību, un ieguldīju laiku, kas nepieciešams, lai būtu labākais. Tiekšanās pēc izcilības kļuva par manas dzīves un fotogrāfa darba fokusu.

Tas notika, pirms es kļuvu par Jēzus Kristus sekotāju. Tad es atklāju Efeziešiem 2:10, kurā teikts: "Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem." Šis pants momentāni rezonēja ar mani, jo tieši to es jutu - aicinājumu darīt, darīt vislabāko darbu, ko vien varēju.

Bībelē ir daudzas pavēles darīt labu darbu un godāt Dievu ar savām rokām. Piemēram, Kolosiešiem 3:23 teikts: "Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem." Šeit nav vietas meliem, krāpšanām un "vienkārši tiekam galā" ar jebko, ko mēs darām jebkurā mūsu dzīves jomā, personīgajā vai biznesa jomā.

Es vēlētos, kaut būtu koncentrējies uz izcilību, kad mācījos vidusskolā, nevis gaidījis līdz 25 gadu vecumam. Bet varbūt man vajadzēja piedzīvot, kā šie izcilības meklējumi veido manu dzīvi tā, lai iepriecinātu mani un visus, kurus satiku.

Šī dzīvi mainošā attieksme atmaksājās gan ar klientu atzinību, gan finansiālo panākumu ziņā. Vēlāk, kad mēs atvērām kafejnīcu, dodoties uz priekšu aci pret aci ar lielu korporāciju, es zināju, ka mums atkal ir jātiecas uz izcilību, piedāvājot izcilu servisu un labāk pagatavojot kafiju nekā mūsu milzīgais kolēģis. Kafejnīca guva tūlītējus panākumus, sasniedzot augstu pakalpojumu, produktu un kopienas ietekmes līmeni, kā bijām iedomājušies.

Kā teikts Salamana pamācībās 22:29: "Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm." Sekošana izcilībai ne tikai godina Dievu. Tā arī liek mūsu darbam uzplaukt un būt atalgojošam visās šī vārda nozīmēs.