Bērna emocionālās un fiziskās vardarbības pazīmes vecākiem, pedagogiem, asistentiem un speciālistiem
- Atver durvis Betānijā
- JMĢK „Ligzdiņa”
Savā praksē esam novērojusi šādas uzvedības izmaiņas: bērniem parādījušās komunikācijas barjeras — piemēram, bailes izteikt savas vajadzības vai uzsākt sarunu ar pieaugušajiem. Savukārt citi bērni sākuši bieži verbāli izpaust traumas pieredzi, piemēram, bez redzama iemesla atkārtoti sacīt: “Man ir bail.”
Ir pastiprinājusies atkārtota uzvedība jeb stereotipijas, kas kalpo kā pārvarēšanas mehānisms. Saasinājušās arī sensorās grūtības — paaugstināta jutība pret gaismu, skaņām vai pieskārieniem. Bērniem novērota pastiprināta trauksme. Dažos gadījumos bērns sācis baidīties no sievietēm vai no vietām, kas atgādina bērnudārza vidi. Sācis bieži apmeklēt tualeti vai parādījusies nesaturēšana.
Augstais vardarbības izplatības līmenis bērnu ar invaliditāti vidū, īpaši bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST), norāda uz nepieciešamību spēt atpazīt traumas simptomus (J. Brenner, Z. Pan, C. Mazefsky, K. A. Smith, 2017).
Bērni ar AST savu psiholoģisko diskomfortu nereti pauž ar UZVEDĪBAS izmaiņām. Šādas vardarbības pazīmes var būt grūti pamanāmas, jo bērnu uzvedība dabiski mainās katrā attīstības posmā. Tomēr būtiskas uzvedības izmaiņas, kurām nav acīmredzama iemesla, var liecināt par emocionālās un/vai fiziskās vardarbības sekām.
Kognitīvie un verbālās saziņas traucējumi nozīmē, ka bērni ar AST nereti nespēj izpaust piedzīvoto vardarbību vai arī viņiem netiek ticēts, kad viņi par to ziņo. Sociālā atbalsta trūkums vecākiem ir cieši saistīts ar vardarbības risku pret bērnu ar autismu (Steensel, Bogels & Dirksen, 2012).
Traumas izraisīta uzvedība var atdarināt vai pastiprināt autisma pazīmes, tādējādi apgrūtinot posttraumatiskā stresa sindroma (PTSS) diagnosticēšanu. Ņemot vērā būtisku simptomu pārklāšanos starp autiskā spektra traucējumiem un posttraumatiskā stresa sindromu, PTSS identificēšana bērniem ar AST bieži ir sarežģīta.
Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka bērni ar AST bieži nespēj verbalizēt savas emocijas, īpaši saistībā ar pārdzīvotām emocionālām pieredzēm (Mazefsky, 2011; Shalom, 2006).
Ja pieaugušajiem nav informācijas par bērna iespējamu pakļautību traumatiskam notikumam, pastāv risks, ka viņi neapsvērs līdzpastāvošu PTSS. Tāpēc, ņemot vērā daudzos šķēršļus traumai raksturīgo simptomu atpazīšanā bērniem ar AST, ir būtiski pētīt, kā vardarbības radītā trauma izpaužas bērniem un pusaudžiem ar autiskā spektra traucējumiem.
Olga Lukina apkopoja informāciju par emocionālās un fiziskās vardarbības pazīmēm, lai bērna vecāki, pedagogi, asistenti un speciālisti, kuri strādā ar bērnu un pārzina viņa uzvedības nianses, savlaicīgi spētu pamanīt un reaģēt uz šādām situācijām bērna fiziskās un psihiskās veselības aizsardzībai.
- Kristīna Kreile
- JMĢK „Ligzdiņa”

- Viktorija Ozola
- JMĢK „Ligzdiņa”

Vienu brīdi konsultācijās, kā sarunājuši, vairāki klienti runāja par to, ka bērni ir šādi teikuši: “Es iešu prom!” / “Es nomiršu, un tad jūs redzēsiet!” / “Es nekad vairs nenākšu mājās.”. Un vakar mūsu pašu piecgadīgais dēls teica: “Nu tad es aiziešu vispār prom uz Ziemeļameriku,” jo bija dusmīgs par to, ka par ātru atnācu uz bērnudārzu, nebija paspējis pabeigt kādu darbiņu, un Ziemeļamerika bija tālākais, ko uz sitienu varēja izdomāt.
Bērns tā saka, jo kaut kādā veidā jūtas ļoti sāpināts un vēlas, lai arī vecāki sajūt to, cik ļoti bēdīgi un grūti viņam ir. Cik ļoti nesaprasts vai cik ļoti aizvainots jūtas. Tie ir vārdi, ar kuriem izraisīt kaut kādu reakciju - lai viņi sajūtas vismaz tikpat slikti! Tas ir sauciens pēc sapratnes, mīlestības, pieņemšanas, saredzēšanas.
- Vadims Puharts
- JMĢK „Ligzdiņa”

- Dzene.com - Domāšanas attīstīšanas uzdevumi
- JMĢK „Ligzdiņa”
- Māra Ozola
- JMĢK „Ligzdiņa”

Es varbūt neesmu pietiekami laba māte un skolotāja. Taču kaut kāds priekšstats par šiem ideāliem man tomēr ir – kā nekā četri savējie un skolā pavadīti gadi kaut ko māca. Tomēr es nekad neuzņemtos citas skolas kolēģiem bakstīt ar pirkstu, kā viņiem jāstrādā, un tikai tāpēc, ka mūsu mācību un audzināšanas metodes man nav pa prātam. Kāpēc?
- Kristīne Om Shanti
- JMĢK „Ligzdiņa”

- kā man pareizi audzināt savu meitu, lai viņa zinātu, ka es viņu ļoti mīlu?
- Bērnu slimnīcas fonds
- JMĢK „Ligzdiņa”

- Veselības ministrija
- JMĢK „Ligzdiņa”
- Mācīties darot
- JMĢK „Ligzdiņa”

- Monta Tarta
- JMĢK „Ligzdiņa”

"...un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs." Mat.24:12
- Liene Vicinska
- JMĢK „Ligzdiņa”

- Risināt konfliktus vecāku starpā
- Aizsargāt vecākus
- Apmierināt vecāku nepiepildítās vajadzības
- Regulēt vecāku emociias
- Piepildīt vecāku sapņus
- Audzināt brālus un māsas
- Mazināt vecāku trauksmi
- Aizsargāt ģimenes tēlu
- Lilija Geža
- JMĢK „Ligzdiņa”


Kad es ienācu pasaulē, vecāki bija gatavojušies un gaidījuši mani - un es saņēmu to pašu labāko - mīlestību un zināšanas, pie kam, neko neuzspiežot, atļaujot izdarīt savas izvēles. Bezgalīga pateicība par to viņiem, jo es esmu uzaugusi kā brīvs cilvēks, brīvā pasaulē.
- Tars Ramats
- JMĢK „Ligzdiņa”

Nr.1 - uzturs, uzturs un vēlreiz, uzturā zaļo, sarkano, violeto...
Nr.2 - motivācija, regulācija, domas, ķermeņa sajūtas,
Nr.3 - uzturvielu deficīts, analīzes, tests.


liela, kupla ģimenīte
čemurā tās mājas.
Katrā mazā ķimenītē
čemurziežu dzimtas
dižie spēki krājas.
atvadās no ģimenītes,
vējam līdzi dodas.
jauna, kupla ģimenīte
ķimenītēm rodas.