Līdz ar sniega uzsnigšanu aktuāla tēma, jo praksē nāk daudz bērnu ar cietiem kā akmens krusta kauliem un deformētiem asteskauliem. Bērnam krusta kaula un astes kaula pārkaulošanās procesi turpinās līdz 18 - 25 gadiem (skatīt bildes). Bērni daudz krīt mācoties staigāt, spēlējoties, lecot utt. Tas ir normāli, bērnam fiziski ir sevi jāattīsta.

Ir situācijas, kad vecāki var pieņemt lēmumu maksimāli mazināt iespējamo traumatismu uz krusta kaulu, izvēlēties pareizu sporta veidu un aprīkojumu. Tas ir ļoti svarīgi, jo krusta kaulam no priekšpuses iziet sacrālais pinums (turpinās kā plexus hipogastricus inferior), kas atbild par urīnpūšļa, taisnās zarnas, resnās zarnas distālās daļas normālu darbību (skatīt bildes).

 

 
 

 

KUR IR PROBLĒMA?

Kad bērns brauc uz palikņa (plastika, kartons), lai netraucētu saliektas kājas, ir jāpārnes ķermeņa svars uz aizmuguri, tāpēc bērns sēž nevis uz sēžas pauguriem, bet gan uz krustiem un astes kaula. 

 

 

Šādi krusta un astes kauls uz sevi uzņem visus triecienus, kas nebūtu vēlams, jo atšķirībā no pieauguša cilvēka iegurņa, bērnam prevalē skrimšļaudi. krusta kauls triecienu rezultātā zaudē savu plastiskumu, kļūst ciets un mazkustīgs. bērnam var parādīties problēmas ar vēdera izeju, urinācijas traucējumi, sāpes muguras lejasdaļā.

Labākais ko varam piedāvāt ir klasiskās ragaviņas, jo tad bērns sēž uz abām sēžas pusēm jeb sēžas pauguriem, tā pasargājot krustus un asteskaulu.

 

 

Var izmantot arī piepūšamo pūsli.

 

 

 

Lai izvairītos no galvas un kakla traumām, NEBRAUKT AR GALVU UZ PRIEKŠU!