AS

Anonīmie Spēlmaņi ir vīriešu un sieviešu sadraudzība, kur viņi dalās savā pieredzē, spēkā un cerībās, lai atrisinātu savu kopējo problēmu un palīdzētu citiem atveseļoties no azartspēļu atkarības.

Vienīgais nosacījums, lai kļūtu par Anonīmo Spēlmaņu dalībnieku, ir vēlme pārtraukt spēlēšanu. Anonīmie Spēlmaņi nemaksā ne iestāšanās, ne dalības maksas. Mēs paši uzturam sevi, pateicoties mūsu labprātīgajiem ziedojumiem. Anonīmie Spēlmaņi nav saistīti ne ar kādām sektām vai reliģiskām konfesijām, ne ar kādām politiskajām partijām, organizācijām vai iestādēm; mēs necenšamies iesaistīties nekādās diskusijās, kā arī neatbalstām nekādas citas intereses un neuzstājamies pret tām. Mūsu galvenais uzdevums ir nespēlēt un palīdzēt pārtraukt spēlēšanu citiem azartspēļu atkarīgajiem.

Lielākā daļa no mums nevēlējās atzīt sevi par spēlmaņiem, kuriem ir problēmas. Nevienam nepatīk uzskatīt, ka viņš ir savādāks kā citi. Tāpēc nav brīnums – jo vairāk spēle mūs ievilka, jo biežāk mēs centāmies pierādīt, ka varam spēlēt kā pārējie cilvēki. Katram kompulsīvajam spēlmanim ir raksturīga apsēstība ar ideju kontrolēt savu spēli. Neatlaidība, ar kādu mēs turamies pie šīs ilūzijas, ir apbrīnojama. Tas daudzus no mums ir novedis pie cietuma vārtiem, vājprāta vai nāves.

Mēs sapratām, ka pilnīgi jāatzīst sev, ka esam atkarīgi no azartspēlēm. Tas ir pirmais solis ceļā uz atveseļošanos. Ir pilnīgi jāsagrauj ilūzija par to, ka mūsu attieksme pret azartspēlēm ir tāda pati kā pārējiem cilvēkiem.

Mēs zaudējām spēju kontrolēt spēlēšanu. Mēs zinām, ka nevienam īstam kompulsīvajam spēlmanis nav lemts to atgūt. Brīžiem mēs sajutām, ka atkal esam atguvuši kontroli. Pēc šiem brīžiem, kuri parasti nebija ilgi, neizbēgami sekoja citi, kad kontrole gandrīz pilnībā tika zaudēta. Tā rezultātā mēs nonācām līdz nožēlojamam stāvoklim. Mēs esam pārliecināti, ka tādi spēlmaņi kā mēs atrodas progresējošas slimība varā un turpinot iepriekšējo dzīves veidu mūsu stāvoklis nevar uzlaboties, tas var tikai pasliktināties.

Tāpēc, lai atgrieztos pie normāla dzīvesveida un būtu laimīgi, mēs ikdienā rīkojāmies saskaņā ar noteiktiem principiem:

1. Mēs atzinām savu bezspēcību azartspēļu priekšā un to, ka mūsu dzīves bija kļuvušas nevadāmas.
2. Sākām ticēt, ka tikai par mums augstāks Spēks var atgriezt mums normālu domāšanas un dzīves veidu.
3. Nolēmām uzticēt mūsu gribu un dzīves šim Spēkam, kā mēs viņu sapratām.
4. Veicām dziļu un bezbailīgu savu morālo un finansiālo inventarizāciju.
5. Atzinām sevis un vēl kāda cilvēka priekšā savu maldīgo uzskatu un rīcības patieso dabu.
6. Bijām pilnīgi gatavi, lai tiktu noņemtas visas šīs rakstura vainas.
7. Pazemīgi lūdzām Dievu, kā mēs viņu sapratām, atbrīvot mūs no mūsu trūkumiem.
8. Sastādījām visu to cilvēku sarakstu, kuriem bijām darījuši ļaunu un vēlējāmies atlīdzināt viņiem visiem.
9. Atlīdzinājām šiem cilvēkiem, kur vien iespējams, izņemot gadījumus, kad tas varēja kaitēt viņiem vai citiem.
10. Turpinājām veikt personīgo inventarizāciju un, kad kļūdījāmies, to tūlīt atzinām.
11. Ar lūgšanu un pārdomu palīdzību meklējām iespēju uzlabot mūsu attiecības ar Dievu, kā mēs viņu sapratām, lūdzot tikai uzzināt Viņa gribu par mums un spēku to izpildīt.
12. Centīgi pielietojot šos principus visur, mēs nesām šo vēsti citiem kompulsīvajiem spēlmaņiem.