Pēdējā laikā esam saskārušies ar dažiem traumatiskiem notikumiem, kuros bērni ar autiskā spektra traucējumiem piedzīvojuši fizisku un emocionālu vardarbību no pieaugušo puses pirmsskolas un skolas izglītības iestādēs.

 

Savā praksē esam novērojusi šādas uzvedības izmaiņas: bērniem parādījušās komunikācijas barjeras — piemēram, bailes izteikt savas vajadzības vai uzsākt sarunu ar pieaugušajiem. Savukārt citi bērni sākuši bieži verbāli izpaust traumas pieredzi, piemēram, bez redzama iemesla atkārtoti sacīt: “Man ir bail.”

Ir pastiprinājusies atkārtota uzvedība jeb stereotipijas, kas kalpo kā pārvarēšanas mehānisms. Saasinājušās arī sensorās grūtības — paaugstināta jutība pret gaismu, skaņām vai pieskārieniem. Bērniem novērota pastiprināta trauksme. Dažos gadījumos bērns sācis baidīties no sievietēm vai no vietām, kas atgādina bērnudārza vidi. Sācis bieži apmeklēt tualeti vai parādījusies nesaturēšana.

Augstais vardarbības izplatības līmenis bērnu ar invaliditāti vidū, īpaši bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST), norāda uz nepieciešamību spēt atpazīt traumas simptomus (J. Brenner, Z. Pan, C. Mazefsky, K. A. Smith, 2017).

Bērni ar AST savu psiholoģisko diskomfortu nereti pauž ar UZVEDĪBAS izmaiņām. Šādas vardarbības pazīmes var būt grūti pamanāmas, jo bērnu uzvedība dabiski mainās katrā attīstības posmā. Tomēr būtiskas uzvedības izmaiņas, kurām nav acīmredzama iemesla, var liecināt par emocionālās un/vai fiziskās vardarbības sekām.

Kognitīvie un verbālās saziņas traucējumi nozīmē, ka bērni ar AST nereti nespēj izpaust piedzīvoto vardarbību vai arī viņiem netiek ticēts, kad viņi par to ziņo. Sociālā atbalsta trūkums vecākiem ir cieši saistīts ar vardarbības risku pret bērnu ar autismu (Steensel, Bogels & Dirksen, 2012).

Traumas izraisīta uzvedība var atdarināt vai pastiprināt autisma pazīmes, tādējādi apgrūtinot posttraumatiskā stresa sindroma (PTSS) diagnosticēšanu. Ņemot vērā būtisku simptomu pārklāšanos starp autiskā spektra traucējumiem un posttraumatiskā stresa sindromu, PTSS identificēšana bērniem ar AST bieži ir sarežģīta.

Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka bērni ar AST bieži nespēj verbalizēt savas emocijas, īpaši saistībā ar pārdzīvotām emocionālām pieredzēm (Mazefsky, 2011; Shalom, 2006).

Ja pieaugušajiem nav informācijas par bērna iespējamu pakļautību traumatiskam notikumam, pastāv risks, ka viņi neapsvērs līdzpastāvošu PTSS. Tāpēc, ņemot vērā daudzos šķēršļus traumai raksturīgo simptomu atpazīšanā bērniem ar AST, ir būtiski pētīt, kā vardarbības radītā trauma izpaužas bērniem un pusaudžiem ar autiskā spektra traucējumiem.

Olga Lukina apkopoja informāciju par emocionālās un fiziskās vardarbības pazīmēm, lai bērna vecāki, pedagogi, asistenti un speciālisti, kuri strādā ar bērnu un pārzina viņa uzvedības nianses, savlaicīgi spētu pamanīt un reaģēt uz šādām situācijām bērna fiziskās un psihiskās veselības aizsardzībai.