Pēc šāda sabiedrības spiediena policija cenšas atrast jebkādus tirgotāju pārkāpumus, lai viņus sodītu kaut vai par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu vai nepareizi noslēgtiem darba līgumiem ar pārdevējiem. Bet tas kiosku darbību neaptur. To īpašnieki veikli sakārto visus papīrus.

„Latvijas pilsētu ielās arvien biežāk sastopami apdulluši, neadekvāti jaunieši. Nepilngadīgas personas brīvi un neierobežoti var iegādāties sintētiskās narkotikas saturošas vielas. Aicinām rast situācijas risinājumu, veicot grozījumus likumos, lai apturētu "legālo" narkotiku nokļūšanu mazumtirdzniecībā," stāsta parakstu vākšanas iniacators Jānis Galakrodznieks.

Viņš uzskata, ka Sintētisko narkotiku pielīdzināšana narkotiskajām un psihotropām vielām ļaus pārtraukt to nekontrolētu un nesodītu izplatīšanu pusaudžu vidū, tādā veidā apturot mūsu jaunās paaudzes morālo un fizisko degradāciju.

Valstsvīri „groza" likumu „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" 

Latvijas Republikas 11.Saeimas rudens sesijas sestā sēde 2013.gada 10.oktobrī 

Informāciju sagatavoja saeima.lv 

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību".

Deputāts Arvils Ašeradens (VIENOTĪBA)

Tā mērķis ir – operatīvi apturēt jaunu psihoaktīvu vielu izplatību valsts teritorijā, kamēr kļūst zināms to ietekmes uz veselību riska novērtējums. Līdzšinējā prakse paredz aprites aizliegumu tikai tām psihoaktīvajām vielām, kuras ar Ministru kabineta noteikumiem iekļautas Latvijā apstiprinātajā kontrolējamo psihotropo vielu, zāļu pirmajā, otrajā vai trešajā sarakstā.

 

Procedūra, lai iekļautu veselībai bīstamās vielas šajos sarakstos, ir diezgan piņķerīga un laikietilpīga lieta, ko labprāt savās interesēs izmanto veikli tirgoņi, izplatot dažādas aizvien jaunu un jaunu apreibinošu vielu kombinācijas, kuras bieži vien tiek nosauktas par augu mēslojamiem līdzekļiem, pīpju tīrāmajiem vai vienkārši par vīrakiem. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā apritē ir identificētas aptuveni 30 jaunas vielas, Eiropas Savienības telpā tādu ir aptuveni 150. Pētījumi rāda, ka pamatā šo jauno vielu patērētāji meklējami vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem (iespējams, ir arī jaunāki), kurā šo vielu lietošanu apliecina vairāk nekā 6 procenti. Iespējas viegli sintezēt jaunas vielas apvienojumā ar interneta mārketinga iespējām rada priekšnoteikumus šo vielu izplatībai līdz šim neredzētā tempā, un ātrums, ar kādu šīs vielas izplatās, ir liels izaicinājums pašreizējai likumdošanas procedūrai.

 

Vienlaikus ir jāatzīst, ka šo veselībai bīstamo vielu izplatība nav tikai Latvijas problēma vien, šai problēmai ir globāls raksturs. Eiropas Savienības valstis ar šo problēmu cīnās atšķirīgi – gan aizliedzot šaubīgo vielu izplatību ar veselības ministra īpaši operatīvu lēmumu, gan iekļaujot šīs vielas ārkārtas sarakstā uz 12 mēnešiem, gan aizliedzot vielu apriti ar patērētāju tiesību regulējumiem.

Latvijas scenārijs paredz šādu risinājumu: vispirms likumprojekts liedz paplašināt termina „jaunas psihoaktīvas vielas" definīciju, kā arī paredz to, ka Slimību profilakses un kontroles centrs pieņem operatīvu lēmumu – uz laiku līdz 12 mēnešiem aizliegt konkrētās vielas apriti, kamēr tiek analizēta tās ietekme. Pagaidu aizliegumam varēs pakļaut arī tās vielas, kuru apriti neregulē citi Latvijā spēkā esošie normatīvie akti (piemēram, par zāļu un ķīmisko vielu apriti). Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu varēs apstrīdēt un pārsūdzēt atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai.

 

Tāpat likumprojektā noteikta Valsts policijas un citu izmeklēšanas iestāžu rīcība ar jaunām psihoaktīvajām vielām gadījumos, ja pagaidu aizlieguma laikā viela tiek iekļauta kādā no Latvijā kontrolējamo vielu sarakstiem, un gadījumos, ja lēmums par pagaidu aizliegumu pēc noteiktā termiņa zaudē spēku un viela netiek iekļauta kontrolējamo vielu sarakstā.

 

Likums arī paredz, ka privātpersonai būs tiesības un pienākums pašai labprātīgi nodot šo vielu, kura atrodas pagaidu aizliegumā. Mehānismu paredzēts izmantot ārkārtas gadījumos, kad strauji pieaug kādas nereglamentētas vielas izplatība, bet ir nepieciešams papildu laiks, lai precīzi noteiktu ar vielu saistītos riskus.

 

Deputāte Inga Bite (RP)

Šī nav pirmā reize, kad mēs šīs Saeimas laikā šeit runājam par tā sauktajām legālajām narkotikām, un mēs redzam, ka sabiedrībā šī problēma ir pietiekami aktuāla un pietiekami izplatīta. Kioski ar draudīgajām vai aicinošajām – droši vien, kā nu kuram – varavīksnes krāsām ir redzami šur tur Rīgā, un dēļ procedūrām, kas šobrīd, kā pareizi Ašeradena kungs aprakstīja, ir nepieciešamas, lai kādu vielu izņemtu no apgrozības, iedzīvotāji jau ir sākuši šo problēmu risināt paši, demolējot vai citādā veidā uzbrūkot šiem kioskiem. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Pareizi dara!")

Viennozīmīgi, šie kioski ir jāiznīcina – tādā veidā, ka tie ir jāaizver, nevis jādedzina vai kā citādi jāpārkāpj likums. Mēs esam jau pieņēmuši grozījumus likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", ieviešot ģenērisko sistēmu; tas faktiski mums ir atļāvis aizliegt vairāk nekā 200 jaunu psihoaktīvo vielu. Tajā pašā laikā diemžēl ir jāsecina, ka šo vielu izgudrotājiem it nemaz nerūp patērētāju veselība. Tieši pretēji! Līdz ar to tiek izgudrotas arvien jaunas, jaunas un jaunas vielas. Tāpēc papildus šai jau pieņemtajai ģenēriskajai sistēmai ir nepieciešama šī lēmumu pieņemšanas kārtība, kas ļautu vielu, tiklīdz ir aizdomas par tās kaitīgumu, ar lēmumu izņemt no aprites. Savukārt pēc tam jau viss pierādīšanas process būtu tādā situācijā, kurā šī viela vairs nav apritē.

 

Šobrīd daļa Latvijas jauniešu – un, kā Ašeradena kungs jau pareizi norādīja, to ir vairāk nekā 6 procenti – rīkojas ļoti paradoksāli: tā vietā, lai saudzētu savu veselību un izvairītos no nezināmām un nepārbaudītām vielām, šie jaunieši ar spītu, gandarījumu un pašapmierinātības sajūtu iegādājas tā sauktās legālās narkotikas un saka: „Jūs mums neko nevarat padarīt! Mēs nepārkāpjam likumu."

Man gribas uzrunāt šos jauniešus. Mīļie cilvēki! Domājiet par savu veselību, domājiet par savu nākotni un rēķinieties ar to, ka tās ķīmiskās vielas, kuras ir šajās tā sauktajās legālajās narkotikās, nav ne pārbaudītas, ne vispār kādā veidā ir iespējams paredzēt šo vielu ietekmi gan tuvākajā, gan, ļoti iespējams, arī tālākajā nākotnē!

 

Mēs daudz diskutējam par to, kādas vielas ir pieļaujamas vai nav pieļaujamas pārtikā, cik slikti ir stabilizētāji, garšas pastiprinātāji un cik kaitīgas ir dažas vielas, kas ir atrodamas plastmasas iepakojumos. Un tas ir pareizi, jo mums ir jāsargā sava veselība. Taču vēl jo vairāk mums būtu jārūpējas par to, lai savu veselību saudzētu mūsu bērni.
Tāpēc es, pirmkārt, aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Un, otrkārt, gribu aicināt arī Veselības ministriju pievērst vairāk uzmanības sabiedrības informēšanai par šo jautājumu, lai jaunieši saprastu un apzinātos ne tikai to, ka tas ir stilīgi – izdarīt kaut ko kādam aiz muguras, bet tomēr arī saprastu, ka svarīgas ir rūpes par savu veselību.

 

Deputāts Andrejs Elksniņš (SC).

 

Aplūkojot konkrēto likumprojektu, ko ir iesniegusi Iekšlietu ministrija, ir jānorāda uz vairākām pamatproblēmām.
Pirmā no tām, ar kuru mēs visi saskaramies un diemžēl izjūtam arī uz sevis, ir tā, ka šis likumprojekts pēc tā iesniegšanas no Ministru kabineta līdz Saeimai ir nācis trīs mēnešus. Līdz ar to parlaments nevarēja ķerties pie darba un izstrādāt... izvērtēt minēto normu atbilstību.

 

Otrais jautājums pie šī paša ir tāds, ka piedāvātais regulējums faktiski paredz, ka ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu uz laika posmu līdz 12 mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas var aizliegt vai ierobežot jaunu psihoaktīvu vielas... Faktiski risinājuma minētajai problēmai nav.

 

Kāpēc? Tāpēc, ka prakse – pakaļdzīšanās pēc jaunām psihoaktīvām vielām – ir notikusi līdz šim un arī turpināsies. Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji bezgalīgi un neizbēgami būs spiesti meklēt ikdienā tās vielas, ņemt paraugus, bet laika sprīdis, pirms mēs saņemsim informāciju no Eiropas agrīnās brīdināšanas sistēmas, kura arī ir birokrātisks mehānisms... lai kāda viela tur nokļūtu vai, piemēram, ekspertīzes atzinuma saņemšana par to, ka tā ir jauna psihoaktīva viela, it īpaši ņemot vērā finansējumu tiesu ekspertīžu centriem, aizņems vismaz divus trīs mēnešus. Tas nozīmē, ka laikā, kamēr viela tiks izņemta un notiks jebkāda veida tās aizliegums, ko faktiski pašreiz piedāvā Iekšlietu ministrija, paies divi vai trīs mēneši, iekams tiks izvērtēts pagaidu aizlieguma piemērošanas faktiskais pamatojums. Tas ir punkts numur viens.
Punkts numur divi. Kamēr Valsts policijas un Veselības ministrijas amatpersonas šīs vielas izņems, tad, ņemot vērā to praksi, ko ir piedzīvojusi visa Eiropa, kur ir konstatētas 150 jaunas vielas, tirgotājiem nekādu ierobežojumu, lai šo vielu izņemtu no aprites, nav. Es gribu jums norādīt, ka patiesībā likumdevējs un arī izpildvara šajā situācijā pieļauj fundamentālu kļūdu. Mēs cīnāmies pret vielām, bet mums patiesībā ir jācīnās pret vietām, kurās šīs vielas tiek tirgotas. Un es atgādināšu jums, ka šāda veida uzņēmējdarbība, ko īsteno vairāki komersanti, ir nepieņemama.

 

Kāpēc? Tāpēc, ka, pirmkārt, šīs sabiedrības tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Otrkārt, Valsts ieņēmumu dienestā tās saņem atļaujas un maksā nodokļus valstij par to, ka tās šīs vielas pārdod faktiski bērniem. Treškārt, ikvienas jaunas vielas būšana sarakstā, tās izņemšana, provocēs citas jaunas vielas ienākšanu tirgū, par kuru ne Iekšlietu ministrijas, ne Veselības ministrijas amatpersonām nebūs nekādas informācijas.

 

Es piedāvāju, kā vērsties pret vietām, kuras nav atkarīgas no pašvaldībām, ņemot vērā Eiropas Komisijas direktīvas attiecībā uz pašvaldību ierobežotām iespējām ietekmēt konkrētu tirdzniecības vietu darbību, bet vērsties pret tām ar likumdošanas iniciatīvu, kas ļautu gan Iekšlietu ministrijas, gan arī pašvaldības amatpersonām, pašvaldības policijas amatpersonām, pieņemt lēmumus, lai konkrētās tirdzniecības vietās attiecībā uz konkrētiem komersantiem tiktu pieņemts pagaidu aizliegums nodarboties ar šāda veida uzņēmējdarbību. Un šajā situācijā, godājamie kolēģi, mēs nosūtījām šodien vēstuli gan Iekšlietu ministrijai, gan Veselības ministrijai, gan arī premjeram Dombrovskim, lai piedāvātu un iesniegtu priekšlikumus izpildvaras konkrētās problēmas risinājumam.

 

Valsts ir iemācījusies visnotaļ kontrolēt akcīzes preces, valsts ir iemācījusies veidot sarakstus, lai netiktu tirgotas kontrabandas preces, kā arī preces, kuru iegādē tiek pārkāptas autortiesības, bet attiecībā uz šo kategoriju valsts nudien ir bezspēcīga, un es neredzu pašreiz priekšlikumus, kuri varētu šo situāciju atrisināt.

 

Tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinu tiešām izvērtēt šo jautājumu, it īpaši Sociālo un darba lietu komisijā, izvērtēt kopīgi ar vairākām institūcijām, gan ar Uzņēmumu reģistra pārstāvjiem, gan arī ar Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem. Valstī līdzekļu un resursu, lai šo rūpalu apturētu, ir pietiekami daudz. Bezjēgā skriet pakaļ, pašiem stimulēt citu jaunu vielu izstrādi, kuras ir daudz bīstamākas, – es neuzskatu, ka tas ir pats pieņemamākais risinājums.

 

Deputāts Kārlis Seržants (ZZS).

 

Vēl piebildīšu pie tā, ko jau teica Elksniņa kungs un Ašeradena kungs. Es Elksniņa kungam gribu teikt, ka tieši šobrīd Iekšlietu ministrijas Ekspertīžu centra rīcībā ir ļoti moderns narkotiku analizators. Un es domāju, ka tas termiņš varētu būt arī īsāks...
Bet viens termiņš, kuru es gribētu tomēr apstrīdēt, ir šāds. Tas ir 2.punkta 3.apakšpunktā. Ir noteikts, ka privātpersonai 10 dienu laikā ir jānodod šī viela policijā tad, kad tā ir ielikta šinī sarakstā. Nu, nezinu, vai kāds ir pavērojis darbībā šos punktus, bet es ar pilnu apņēmību uzņemos teikt, ka 10 dienu laikā šāds punkts mierīgi ļaus apkalpot vēl, atkarībā no vietas, 200 līdz 500 cilvēkus. Tāpēc mans priekšlikums noteikti būtu – un to es arī iesniegšu -, ka maksimums ir trīs dienas.

 

Es gan sliektos arī uz viedokli, ka varētu būt arī formulējums, ka tas jādara nekavējoties, jo šim komersantam vienmēr ir tā iespēja, ko Zaķa kungs vienā intervijā pateica, – viņš var arī šīs narkotikas nenest uz policiju, bet nolaist podā. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Viņš par sevi stāsta?" Smiekli.) Tā ka tā nav nekāda problēma. (Starpsauciens no zāles.) Tas bija tad, kad par uzturēšanās atļaujām bija intervija televīzijā... ka grib nolaist podā budžetu.

 

Deputāts Igors Pimenovs (SC).

 

Mēs turpinām skatīt likumprojektu par narkotiskajām vielām, kas patiešām tagad ir sabiedrības uzmanības centrā. Šis jautājums izskatās varbūt pat svarīgāks nekā budžeta pieņemšana, spriežot pēc tā telefona zvanu skaita, kurus es saņēmu gan no Rīgas, gan no ārpusrīgas, pat no Valmieras un no Kuldīgas.

Manuprāt, skatāmajā likumprojektā galvenajai figūrai ir jābūt tiesu ekspertīžu iestādei, nevis Slimību profilakses un kontroles centram. Tiesu ekspertīžu iestādei ir jāpieņem lēmums, vai šī konkrētā viela ir aizdomīga, vai tā ir indīga, vai to drīkst pārdot vai nedrīkst pārdot. Un, lai notiktu šī ekspertīze, ir jānodrošina policijai visas tiesības paņemt no tirdzniecības jebkuru vielu un šo vielu nodot tālākai izmeklēšanai, un pēc tam, kad lēmums būs pieņemts, lai seko šis aizliegums, lai seko šīs vielas ielikšana tajā sarakstā, kurš mums ir, -Latvijas sarakstā vai Eiropas Savienības uzturētajā sarakstā, jo tas jau vairs nav tik svarīgi. Bet viss, ko prasa mūsu vēlētāji, ir tas, lai reakcija uz šīm aizdomīgajām „narkotiskām vielām" (pēdiņās) būtu zibenīga, acumirklīga, citādi šī procedūra būs novilcināta un patiesībā nekāda labuma no šā likuma nebūs.

 

Galvenais – ir nodrošināt analīzi, un tamdēļ vajag atļaut mūsu policijai rīkoties ļoti ātri. Iedomāsimies, ka tā nav aizdomīga narkotiskā viela, bet tas ir spridzeklis. Vai policijai būs kāda lieka minūte vai lieks brīdis prasīt kādu atļauju no kādas citas iestādes, lai pienāktu pie šīs vielas vai pie šā spridzekļa un paņemtu to turpmākai analīzei vai padarītu šo konkrēto situāciju drošu sabiedrībai.
Es domāju, ka nekādu kavēkļu šeit nebūs. Par aizdomīgām vielām mēs vēl domājam. Es domāju, ka vārds „operativitāte", kuru pieminēja ziņotājs pašā sākumā savā atzinumā, ir ļoti svarīgs. Bet, lai šī operativitāte būtu nodrošināta, ļoti svarīga – vēlreiz to saku! – ir ātra ķīmiskā analīze. Un es domāju, ka tieši šajā virzienā šis skatāmais likumprojekts ir maināms.

 

Deputāts Jānis Ādamsons (SC).

 

Neapšaubāmi, ir ļoti svarīgi - vitāli svarīgi! -, lai mēs šodien atbalstītu šā likumprojekta pieņemšanu.
Ašeradena kungs teica, ka tas ceļš līdz lēmuma pieņemšanai jau ir, kā likums, ļoti garš. Jā, diemžēl! Bet diemžēl, Ašeradena kungs, VIENOTĪBAS frakcijas vairākums un arī Reformu partijas frakcijas vairākums pagājušogad neatbalstīja attiecīgus likuma grozījumus, kuri paredzēja saīsināt šo procesu un uzticēt visu šo lēmumu pieņemšanu Ministru kabinetam. Toreiz diemžēl mums pietrūka divu balsu.

 

Par dedzināšanu. Kāpēc tos kioskus dedzina? Ļoti elementāri! Es varu sirdī to atbalstīt vai neatbalstīt, bet dedzina jau tāpēc, ka valsts netiek galā ar šīm problēmām.

 

Jā, mēs paspērām pussolīti uz priekšu, acīmredzot Judina kungs pēc tam stāstīs, cik labi mēs izdarījām, ka pieņēmām likuma grozījumus, kuros ir runa par attiecīgu formulu un atvasinājumiem. Jā, arī tas ir devis pozitīvus rezultātus! Piemēram, nesen Bulgārijā tika konstatēta viela, kura ir atvasinājums. Mēs automātiski to varējām ielikt aizliegto vielu sarakstā.

Iestājas kriminālatbildība – tas ir pluss. Bet tas aptver tikai apmēram 60 procentus no visām narkotikām, kuras tiek lietotas, un to atvasinājumiem. Pieņemot šos grozījumus, tas mums dos iespēju cīnīties vēl ar kādiem 10 procentiem.
Kur ir tā problēma? Tā problēma jau nav tikai kioskos. Visas psihotropās vielas pārdod ne tikai kioskos, ne tikai legāli, bet... Ir ļoti daudzas arī legāli... arī lauksaimniecības preču veikalos diemžēl tās var iegādāties...

 

Neapšaubāmi, ir sperts solis uz priekšu. Bet uz ko es tomēr aicinu valdošo koalīciju? Varbūt, ja jūs atbalstītu savu valdību, kura jau pāris reižu ir iestājusies par to, ka jāsaīsina šis birokrātiskais process, lai varētu daudz ātrāk pieņemt šos lēmumus... Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā visus lēmumus saistībā ar narkotiku liegumu pieņem veselības ministrs. Kāpēc mēs sarežģījam šo situāciju?

 

Deputāts Andrejs Judins (VIENOTĪBA).

 

Man gribētos pirmām kārtām atgādināt, ka deviņdesmitajos gados likumā bija paredzēts: ja persona veic darbības ar konkrēti nosauktām narkotiskām vielām, par to ir paredzēta atbildība.

 

Mēs saprotam, ka var būt modifikācijas, var būt kaut kādas vielas, kas nedaudz atšķiras no attiecīgajām vielām. To ievērojot, mēs labojām likumu, pilnveidojām likumu – paredzējām, ka arī gadījumos, ja ir atvasinājumi, modifikācijas, proti, ja viela atbilst ģenēriskajai formulai... ka arī tajos gadījumos ir jābūt atbildībai. Šodien mēs varam spert nākamo soli. Lai izlemtu un atbildētu uz jautājumu, vai konkrētā viela, jaunā viela, ir narkotiska vai psihotropa vai tomēr nav, ir vajadzīgs laiks, bet, ja ir noteiktas aizdomas, ir svarīgi, lai mēs varētu rīkoties. Un likumprojekts, par kuru mēs tagad diskutējam, tieši risina attiecīgo problēmu. Proti, ja ir pamats uzskatīt, ka jaunā viela, teiksim, ir pieskaitāma attiecīgajai vielu grupai, tad var noteikt aizliegumu. Vai tas ir pareizi? Neraugoties uz to, ka vairāki debatētāji pauda tādu viedokli, man nav sajūtas, ka Saeima to neatbalsta. Manuprāt, tieši mēs visi vienbalsīgi pieņemsim lēmumu. Tad par ko mēs debatējam?

 

Manuprāt, vairāki kolēģi nerunā tieši par attiecīgo likumprojektu, bet gan runā par citiem jautājumiem. Izskanēja viedoklis, ka ir svarīgi aiztaisīt ciet attiecīgos kioskus, veikalus un tā tālāk. Uz kāda pamata, cienījamie kolēģi, juristi? Lai aizliegtu kaut ko pārdot, pirmām kārtām mums ir jāpasaka, ka attiecīgā viela ir narkotiska, psihotropa vai ka to ir aizliegts tirgot, piemēram, turpmāko 12 mēnešu laikā. Tas ir pirmais solis! Ja tas ir izdarīts, bet kāds veikalnieks to ignorē un turpina tirgot, tad mēs varam runāt par viņa darbības apturēšanu.

 

Cienījamais Elksniņa kungs, cienījamā Bites kundze, vai tas jums nav saprotams? Jūs taču esat juristi! Un, ja tas ir saprotams, tad es aicinu kolēģus atbalstīt attiecīgos grozījumus, pieņemt lēmumu un strādāt tālāk. Bet, ja kāds neievēros attiecīgos noteikumus, tad mēs noteiksim administratīvo atbildību. Ja ar to nepietiek – arī kriminālatbildību.

 

Deputāts Kārlis Eņģelis (RP)

 

Legālo narkotiku izplatības sērga nav tikai Latvijas problēma. Tā ir globāla problēma! Un globālā sabiedrība tad arī meklē vienotus, koordinētus risinājumus un atbildes uz šiem izaicinājumiem, ko legālo narkotiku ražotāji un izplatītāji met varas pārstāvjiem.
Tātad ar šo likumprojektu Latvija pilnvērtīgi iesaistīsies globālajā cīņā pret šīm legālajām narkotikām. Likumprojekta pamatā ir Latvijas iestādes – Slimību profilakses un kontroles centra – pilnvarošana, balstoties uz to informāciju, kuru tā saņems no agrīnās brīdināšanas sistēmas, izdot rīkojumus par vielu izņemšanu no aprites, to ražošanas, transportēšanas un ievešanas aizliegumu. Un tas ir ļoti svarīgi, jo, kā jau minēja iepriekšējie runātāji, procedūra, lai vielas atzītu par bīstamām... šī riska novērtēšanas procedūra un tālāk arī normatīvo aktu pieņemšana ir pietiekoši gara un sarežģīta, taču Latvija nav vienīgā valsts, kas šos procesus veic. Un ne jau visas vielas, kas Latvijā varētu parādīties nākotnē, ir jaunas vielas. Daudzas no tām jau ir apritē citās valstīs, un citās valstīs šī vielu riska novērtēšanas procedūra jau ir izdarīta, tāpēc Latvijas iestādēm būs ļoti ērti paņemt informāciju no šīs agrīnās brīdināšanas sistēmas un, balstoties uz to, nekavējoties izņemt vielas no aprites.

 

Legālo narkotiku veidu skaits šobrīd ir ap 350 dažādām vielām. Tās ir tās vielas, par kurām informācija ir atrodama šinī sistēmā. Latvijā apgrozībā esošo vielu skaits nav tik liels, un tas nozīmē, ka mums noteikti ir nepieciešama pieeja šai datubāzei, kā arī pilnvarojums iestādēm izmantot šo informāciju, lai mums nav jātērē savs laiks un citi resursi, pierādot šo vielu kaitīgumu un risku.
Attiecībā uz ierobežojumiem komersantiem veikt komercdarbību, ja tie pārkāpuši noteikumus un izplata šīs aizliegtās vielas. To varētu veikt, bet tas noteikti nav galīgais risinājums, jo to var salīdzināt ar ierobežojumiem komersantiem, kas, piemēram, nakts laikā tirgo alkoholu. Arī viņiem uzliek ierobežojumu šiem veikaliem strādāt, turpināt darbību, taču mēs zinām, ka pēc laika vienkārši tiek nodibināta cita komercsabiedrība, cita SIA, kas tajās pašās telpās un ar to pašu personālu turpina veikt šīs darbības. Tā, ka komersantu ierobežošana būtu arī diezgan sarežģīta un noteikti nepilnīga atbilde uz šiem riskiem.

 

Attiecībā uz vienu komentāru, ko minēja Seržanta kungs, – par likumprojekta 3.panta trešo daļu... 3.punktu. Šis termiņš – 10 dienas – ir attiecināms nevis uz komersantiem, kuriem jau šī viela ir izņemta un kuriem var būt vēl kaut kādi krājumi... Un viņiem tad būs jānodod, protams, arī... Bet galvenais – šī savā ziņā deklaratīvā norma attiecas uz cilvēkiem, kuri varbūt ir izveidojuši mājās kaut kādus krājumus ar šīm vielām, kas pēc kāda laika tiek aizliegtas. Informācija par šo aizliegumu arī tiek publicēta oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis", un tad, saņemot šo informāciju, viņiem ir pienākums šīs vielas nodot Valsts policijas rīcībā, kur tās attiecīgi tiks uzglabātas un vēlāk pēc to bīstamības pierādīšanas arī iznīcinātas.

 

Tā, ka noteikti ir jāatbalsta šis likumprojekts. Tas nav galīgais risinājums, bet tas ir liels solis uz priekšu, lai nodrošinātu to, ka mūsu dienests var rīkoties operatīvāk. Protams, tas viņiem prasīs resursus, jā, tas prasīs cilvēkus, kas kontrolē, kas apstaigā šīs vietas, kas pēc saraksta vērtē izlikto preci un izņem visu to, kas šķiet aizdomīgs vai kas atbilst attiecīgajā informācijas sistēmā norādītajām vielām.