Apliecini - ka Tu gribi paturēt to kas pieder Tev - vecvectēvu Brīvības cīņās izkarotās tiesības (Papildināts!)

: Aktualitātes; 11 Augusts 2014

Apliecini - ka Tu gribi paturēt to kas pieder Tev - vecvectēvu Brīvības cīņās izkarotās tiesības

Uzsāktā parakstu vākšanas kampaņa no 2014. gada augusta līdz 2015. gada augustam - referendums par referendumu brīvību - ir ne mazāk nozīmīgs notikums, jo tas ir pats sākums lielām, ļoti nepieciešamām pārmaiņām, kuras varam panākt tikai un vienīgi risinot tās kopā, pie kam, nevardarbīgā, tiesiski korektā ceļā.

Pirmie astoņi Latvijas patrioti no vēl nepieciešamajiem 30 tūkstošiem pie notāra parakstoties par mūsu visu balsošanas brīvību atklāja parakstu vākšanas akciju. Faktiski, 11. augusts, kā sākuma diena šai ārkārtīgi svarīgajai akcijai, tika izvēlēta dēļ vēsturiski svarīga notikuma, kas notika šajā pašā datumā 1920. gadā. Kas tad toreiz tik svarīgs notika!? - Notika, lūk, kas - Padomju Krievija ar jaundibināto Latvijas Republiku parakstīja miera izlīgumu, kurā Padomju Krievija uz visiem laikiem atteicās no tiesībām uz mūsu valsts teritoriju un tautu.

Latvijas suverēnā vara pieder tautai. Mēs esam tiesīgi lemt, ierosināt, kā arī atcelt likumus. Līdz šim nepieciešamo 10 000 parakstu slieksnis jebkura likuma iniciatīvas uzsākšanai no 2015. gada 1. janvāra tiks pacelts uz 155 144, kā arī likumprojektu ierosinātājiem pašiem jāsedz izdevumi ~0,5milj. EUR apmērā.

Tā ir nepārvarama barjera, tāpēc aicinām Jūs nekavējoties parakstīties par ierobežojošo likuma grozījumu atcelšanu!

Bez Jūsu paraksta no 2015. gada 1. janvāra visa tauta zaudēs iespēju apturēt sabiedrībai nelabvēlīgus likumus, piemēram, par nodokļu palielināšanu, cenu un tarifu celšanu, ĢMO ierobežojumiem, bēgļu ievešanu, zemes un mežu zaudēšanu, tradicionālas ģimenes vērtību vājināšanu, bērnu aizsardzību utml.

Netaisnīgs likums ir jāatceļ! Tavas tiesības ir Tava bagātība. Neatsakies no tā, kas pieder Tev!

Aicinām Tevi pieteikties saziņas lapā, lai veiksmīgāk varētu koordinēties un informēt arī par tālākiem soļiem

SAZIŅAS LAPA

vai arī parakstu vākšanas kampaņas koordinātoru lapā: www.atvertaparvaldiba.lv/iniciativa/dalibnieku-sazinas-lapa

Dodieties pie tuvākā notāra, lai parakstītos par likuma grozījumiem, ņemot līdzi notāra valsts nodevu 2.84 eiras, pasi vai eID un Parakstu apliecināšanas lapu! Lapu paņemt šeit (PDF): http://goo.gl/vvwJ4V

Paziņojiet, ka esiet parakstījies pie notāra vai bāriņtiesā, lai varam pārliecināties, ka Tavs paraksts nokļūs Centrālā vēlēšanu komisijā, sūtot ziņu (Parakstījos, vārds, uzvārds, novadu un notāru) izmantojot kādu no pieteikšanās iespējām:

- sūtot īsziņu uz tālruni +371 20732888 (nav paaugstinātas maksas!),
- sūtot e-pasta vēstuli uz briviba@atvertaparvaldiba.lv.

Notāru saraksts pa reģioniem: www.notary.lv/lv/notary/map/. Ja novadā nav notāra, tad var parakstīties bāriņtiesā, kas veic notariālās darbības www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/barintiesu_adreses_/

Parakstu vākšanas akcijas A4, A5 skrejlapas (PDF) drukāšanai un izplatīšanai.

Skaidrojums: Piemēram, mūsu likumdevēji ir darījuši visu iespējamo, lai ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi nevarētu savā mītnes zemē - pie notāriem vai konsulātos - par šo iniciatīvu nobalsot. Protams, ka tas tika izdarīts ar nodomu. Elektroniski to izdarīt arī nav iespējams. Līdz ar to, ārzemēs dzīvojošie Latvijas patrioti būs spiesti braukt tādās kā savdabīgās piespiedu brīvdienās, lai varētu nobalsot par konkrēto iniciatīvu. Loģiski, ka ne jau tikai tie 2.84 eiro vien sastāda izdevumus, kas radīsies valdības nolaidības vai mērķtiecīgi ļaunprātīgas darbības rezultātā, liedzot iespēju valsts patriotiem nobalsot ārzemēs. Pie šiem izdevumiem ir pieskatāma arī alga par darba vietā nenostrādātajām stundām, aviobiļeti, utt. Rezultātā, uz katru nobalsojušo Latvijas iedzīvotāju, kas to būs darījis pēc 1. septembra, valdībai tiks piestādīts rēķins par iesniegto izdevumu kopsummu. Un tagad parēķiniet, cik aptuveni tie varētu būt, ja iniciatīvā izlemj piedalīties maksimāls ārzemēs dzīvojošo pilsoņu skaits!?

Attiecībā uz parakstu vākšanas iniciatīvu, tad katram ir jābūt skaidram, ka atpakaļ atkarotā (protams, ja vien izdosies) referendumu brīvība mums visiem vēl lieti noderēs! Piemēram, kaut vai bāriņtiesu sistēmas pārveidē par kaut ko daudz sakarīgāku, nekā tā ir pašreiz! Tāpat arī ĢMO produkcijas audzēšanas uzspiešanas precedentos; Dabas resursu privatizēšanas aizliegšanai; karošanas citu valstu teritorijās atteikumos, galīgi garām Saeimas atlaišanai, utt.

Katrs Latvijas patriots šobrīd ir aicināts pielikt savu roku sakarīgas valsts tapšanā! Šobrīdi ir nepieciešams tikai tik vien, kā, tuvākā mēneša vai divu laikā, jeb vēlākais - līdz Ziemassvētkiem - aiziet pie jebkura zvērināta notāra un parakstīties par referendumu par tautas nobalsošanas brīvību. Diemžēl likumdevēji parūpējušies, lai mums katram par savu patriotisko soli būtu jāmaksā obligātā valsts nodeva 2.84 eiro apmērā. Taču, varam iedot cerību tiem, kuri parakstīsies pēc šā gada 1. septembra, kad Latvijā ir jāstājas spēkā elektroniskajai bezmaksas balsošanas iespējai, ko savulaik mūsu ierēdņi sasolījuši Eiropas Savienības ierēdņiem. Vārdu sakot, ja pēc 1. septembra nobalsojušie rakstveidā no valsts pieprasīs kompensāciju par izdevumiem, kas radušies sakarā ar šo nobalsošanu, tad pastāv iespēja, ka viņi to varēs atgūt, jo, par e-balsošanas ieviešanu Latvijā atbildīgo ierēdņu nolaidības vai apzināti ļaunprātīgas bezdarbības rezultātā, diez vai elektroniskā balsošanas iespēja tiks ieviesta sasolītajā termiņā.

Moto:

Es gribu sev paturēt to, ko Tēvs man ir devis !

Satversmes sapulces

Deklarācija par Latvijas valsti.

1.pants. Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu.

2.pants. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Pieņemta Rīgā, 1920. gada 27.maijā

Likumprojekts

Likums par 2012.gada 8.novembra likuma „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu

1.pants. Atcelt 2012.gada 8.novembra likumu ”Grozījumi likumā ”Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””.

Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.

Latvijas Ārlietu ministrija informē (2013):

"No 31. oktobra līdz 1. novembrim Londonā norisinās Atvērtās pārvaldības partnerības (Open Government Partnership) samits, kurā Latviju pārstāv ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvijas apņemšanās Atvērtās pārvaldības partnerības ietvaros ir stiprināt pilsonisko sabiedrību, nodrošinot tās aktīvu līdzdalību valdības darbā un ierobežot korupciju. Latvijas mērķis, iestājoties Atvērtas pārvaldības partnerībā, ir sekmēt konkrētas administratīvas, tiesiskas un sabiedriskas pārmaiņas, veidojot un nostiprinot iedzīvotājiem draudzīgu, efektīvu, atvērtu, kā arī godīgu valsts pārvaldi."

"Latvija Atvērtas pārvaldības partnerībai pievienojās 2012. gada aprīlī. Atvērtās pārvaldības partnerības dalībvalstu skaits ir pieaudzis līdz 61 valstij un kopējais iedzīvotāju skaits, ko tās pārstāv saskaņā ar Pasaules bankas 2012. gada datiem, ir 1,94 miljardi."

Pilsoniska neatkarīga iniciatīva www.balsosanasbriviba.lv

Iniciatīvu koordinē biedrība „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”