Jebkura sieviete, kura ir māte, ir īpaša un svētīta ar to vien, ka viņai ir dota šī iespēja - par tādu kļūt. Bet katrai mātei, kopš brīža, kad viņas mazulis ir ieņemts, tiek uzlikta arī milzīga atbildība un rūpes. Māte ir pirmā un galvenā persona savam bērniņam deviņus grūtniecības mēnešus un pēc tam visu mūžu, jo nabas saite, kas, bērniņam piedzimstot, tiek pārgriezta, starp māti un bērnu neredzamā veidā pastāv vienmēr, par spīti tam, ka dzīvē notiek visādi, jo ir dažādas mātes... bet tas jau ir cits stāsts!
Mātes dienā mēs vēlamies apsveikt visas esošās un topošās māmiņas Arnolda Lūša vārdiem, kas, varbūt, izklausīsies pārāk poētiski un nedaudz utopiski, tomēr tie ir brīnišķīgi vārdi, ko kāds vīrietis ir veltījis sievietei - mātei...
"Māte ģimenē ir kā logs namā, kas dod gaismu mūsu dzīves sākumam un, caur kuru raugoties, mēs pirmoreiz mācāmies izprast pasaules daudzējādību un skaistumu, Jo vai gan ir kāda vieta mūsu bērnu dienu pasaulē, kas nesaistās ar atziņām, ko māte mums sniegusi, ar viņas mīlestības gaismu un siltumu.
Māte ir tā, kas māca mūs pazīt un iemīļot visu dzīvo un nedzīvo radību. Māte pirmoreiz iznes bērnu saulē, un no šī brīža bērna dvēselei kļūst mīļš šis lielais debess spīdeklis, tik mīļš, ka tautas dziesma tā spožumu salīdzina ar mātes mīlestību, Tālāk - vai māte nav tā, kas bērnam parāda druvā un dārzā plaukstošo puķu burvīgumu, rožaino mākoņu skaistumu pie debesīm, lauku līdzenumu kluso mieru un kalngalu mūžīgo trauksmi. Visa pasaule bērnu dienās mums ir mātes rādīta un izstāstīta, un mēs to iemīļojam ar mīlestību, ko mūsos atmodinājusi māte.
Un tā arī mātes tēls mums dzīvē visur nāk līdzi - laimē un bēdās, priekos un ciešanās. Visu mēs varam aizmirst, tikai mātes mīlestību nē. Un tādēļ vienmēr, kad mums iet grūti, mēs vai nu domās, vai patiesi ejam atpakaļ uz to vietu, kur cēls un neaptraipīts savā daiļumā un tieksmē uzupurēties bērnu labā stāv mātes tēls, jo viņas mīlestības tuvumā mēs atrodam jaunu spēku un jaunu mierinājumu.''
Un tā arī mātes tēls mums dzīvē visur nāk līdzi - laimē un bēdās, priekos un ciešanās. Visu mēs varam aizmirst, tikai mātes mīlestību nē. Un tādēļ vienmēr, kad mums iet grūti, mēs vai nu domās, vai patiesi ejam atpakaļ uz to vietu, kur cēls un neaptraipīts savā daiļumā un tieksmē uzupurēties bērnu labā stāv mātes tēls, jo viņas mīlestības tuvumā mēs atrodam jaunu spēku un jaunu mierinājumu.''
Lai Jums visām sirdī miers, ģimenē saticība un sirsnīgi, mīloši bērni!
Nepaliec Viens
Bilde ©nancymedina