Latvijas pasts pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gada jūnijā deva rīkojumu par PSRS laikā izdotajām pastmarkām. Turpmāk maksāt par pasta pakalpojumiem varēja izmantojot tikai Latvijas pastmarkas.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas Pasts jau bija izdevis vairākas sērijas savas pastmarkas 1991. gada 19. oktobrī sēriju "Latvijas Republikas valsts ģērbonis", kurā ietilpa 8 pastmarkas ar dažādiem nomināliem 5k, 10k, 15k, 20k, 40k, 50k, 100k un 200k.
1992. gada 8. februārī tika izlaista sērija "Latvijas Olimpiskā komiteja", kurā ietilpa 3 pastmarkas ar piemaksu (piemaksas bija domātas par labu Latvijas Olimpiskajai komitejai) ar nominālu 50 + 25k. Tā bija zilgani pelēka un kreisajā pusē tai vertikāli gar malu bija uzraksts "Berlinē 18.09.91.". Šis uzraksts norādīja LOK iestāšanās datumu un vietu starptautiskajā olimpiskajā komitejā.
Nākamā pastmarka šajā sērijā arī bija ar nominālu 50 + 25k, tikai citādā krāsā (lillā ar pelēku), bet pēdējā - okerdzeltena ar nominālu 100 + 50k.
1992. gada 29. februārī Latvijas Pasts izlaida pastmarku sēriju "Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu fragmenti", kurā ietilpa 8 pastmarkas ar nomināliem 10k, 20k, 30k (2 veidu), 40k, 50k (2 veidu), 100k un 200k.
Līdz ar to 1992. gada 30. jūnijā ar Latvijas pasta rīkojumu visā Latvijas teritorijā no 1992. gada 1. jūlija pakalpojumu apmaksai bija derīgas tikai Latvijas pastmarkas.
Šis notikums tika atzīmēts ar speciālu piemiņas zīmogu (A), ar kuru 1992. gada 30. jūnijā astoņās Latvijas pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Bauskā, Limbažos un Tukumā) tika zīmogota korespondence, - PSRS pastmarkas ar speciālo zīmogu, bet Latvijas pastmarkas ar zīmogošanas vietas kalendāro zīmogu.
Protams, kolekcionāri šajā zīmogošanā izmantoja dažādas vēl Latvijas pastā nopērkamās PSRS laika pastmarkas. Sevišķi populāri bija pastmarku bloki ar Ļeņina attēlu jeb tā saucamie "ļeņinekļi", kuri līdz tam bija saražoti lielā daudzumā. Bet ar šo zīmogošanas pasākumu tie tika pārdoti.
Man bieži jautā, vai filatēlija ir saistīta ar politiku? Teikšu tā, PSRS pastmarkās komunistiskā propoganda bija viena no viņu ideoloģijas stūrakmeņiem, - vadoņu un kompartijas slavināšana, piecgade četros gados, cik mēs esam vareni, uz priekšu, uz komunisma uzvaru! utt.
Par komunisma uzvaru... atceros to laiku, kad Ņikita Sergējevičs Hruščovs skandināja, citēju: "Patreizējā paaudze dzīvos komunismā". Nesagaidiīām. Tiesa, nelielu brīdi maize sabiedriskajā ēdināšanā tomēr bija par velti, bet to uzreiz sāka izmantot tā saucamais "skrandu proletariāts", kurš dažādu apstākļu dēļ par tādu bija kļuvis. Daudziem no viņiem tas ir dzīves veids, un vairāk vai mazāk šādi cilvēki ir sastopami visās pasaules valstīs.
Piemērs no manis paša redzētā: ēdnīcā ienāk divi skrandaiņi, nopērk divas glāzes tējas tolaik slavenajās graņonij stakan glāzēs. Tēja tad maksāja 4 kapeikas. Pēc tam piesēžās pie galda. Uz galda stāv sagriezta maize un sinepes. Par velti. Vīrieši noziež maizi ar sinepēm, piedzer tēju un ir paēduši.
Pēc dažiem mēnešiem maizi par brīvu atcēla. Gaidi nu komunismu! Par nožēlošanu arī šobrīd Latvijā daudzi alkst pēc PSRS. Gribu tikai teikt, ka cilvēkiem atmiņa ir īsa. Atceros, ar ko tad beidzās tā komunisma celšana, - ziepes, veļas pulveris, cigaretes, šnabis un vēl daudz kas cits pret taloniem, un protams, slavenās Vizītkartes!
Sakts Cēsinieks
filatelia@lachi.id.lv
Saistītie raksti: Latvijas Republikas Ģerboņi filatēlijā
Bildes ©
