Iemītnieki pulcējoties sanāksmju telpā, atplauka smaidam, jo esam tikušies jau iepriekšējos gados. Mūzikas pavadījumā rosinājām klātesošos sadziedāšanai un diskusijai, aicinot iemītniekus pastāstīt par to kā viņi jūtas, ko jaunu ir iemācījušies ikdienā rūpējoties viens par otru. Lai arī dažreiz ļoti emocionāli, un tomēr, uzsverot, ka ir pateicīgi par to ka var dzīvot SAC "Stūrīšos".

 

Veicot kopēju uzdevumu, noskaidrojām ka iemītnieki spēj būt arī laba komanda. Kreatīvā veidā, mūzikas pavadībā daļai auditorijas aplaudējot, daļai rībinot ar kājām, daļai svilpojot un dažiem dejojot melodiju ritmā sanāca labs skaņu ņirbošs kopkoris, kam pievienojās arī darbinieki. Iemītnieki izteica priekšlikumu, ka ir nepieciešama dziesma, kuru viņi varētu nodziedāt kopā. 

 

Biedrības Nepaliec Viens vadītājs Alfs pavēstīja dažādus interesantus faktus par valstīm un to kūltūru. Dalībnieku smaids, prieks un līdzi darbošanās apliecināja, ka viņi spēj arī priecāties un sagādāt prieku arī citiem - mums! 

 

Pateicībā par kopā pavadīto laiku (1,5st.) aprūpes nama iemītnieku vēderpriekam atvedām piparkūkas, skābās ledenes un sirsnīgu sveicienu no „Mārtiņa beķerejas” darbiniekiem, īpaši cepto kliņģeri un plātsmaizi.

 

Vēlamies pateikties SAC „Stūrīši" visiem darbiniekiem par palīdzību un līdzdarbošanos kopā ar aprūpējamajiem, kā arī vadītājai Anitai Boitmanei par viņas rūpēm un uzmanību, kas tik ļoti ir nepieciešama iemītnieku labsajūtai un viņu vajadzību nodrošināšanai!

 

Šobrīd "Stūrīšos" aprūpē atrodas 128 pilngadīgas personas, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt. Pārsvarā tās ir personas ar mentālām saslimšanām vai mentāla rakstura traucējumiem.

Centrs klientiem nodrošina gan medicīnisko, gan sociālo aprūpi, cenšoties pietuvināt sadzīves apstākļus mājas videi. Būtisks aprūpes personāla un speciālistu uzdevums ir uzturēt un veicināt katra klienta aktivitāti. Centrā strādājošo uzdevums ir nevis apkalpot, bet būt palīgiem. Šāda nostāja rosina klientu būt aktīvam un līdzdarboties, nevis palikt malā ar pozīciju „man pienākas".

Rehabilitācijas procesā tiek uzturētas ne tikai noteiktas prasmes un spējas, bet arī iespējams būtiski uzlabot gan pašaprūpes spējas, gan emocionālo stabilitāti. Ikdienas aktivitātes, kultūras pasākumi centrā un ārpus tā, darba terapija stiprina klientu gribu, uzlabo savstarpējās saskarsmes spējas un ceļ pašvērtējumu.