Viņš paziņoja: “Mērķi un atlīdzība ir tikai detaļas, atšķirīgas daļas, saistītas ar cilvēku aktivitātēm. Kad atlīdzība kļūst par mūsu mērķi, mēs paveicam tikai daļu no sava darba.” Izlasiet to skaļi un pārdomājiet kādu brīdi. Ko jūs domājat par DePrī kunga teikto – un vai jūs tam piekrītat?
Nav runa par to, ka mērķu uzstādīšana un tiekšanās pēc atlīdzības ir nepieņemama pēc būtības. Lai bizness izdzīvotu ir nepieciešams gūt peļņu un jācer uz izaugsmi, un atalgojums, kā finansiāla kompensācija un karjeras izaugsme, ir daļa no mūsu motivācijas, lai ikdienā mēs tiektos pēc labākajiem sasniegumiem. Vienkārši darbam pašam par sevi ir patiesa vērtība.
Nesenajā “eko-enciklikā”, ar nosaukumu Laudato Si, pāvests Francisks piedāvāja šādu vērojumu: “Jēzus strādāja ar savām rokām, ikdienā kontaktējot ar Dieva radīto matēriju, kurai deva formu kā namdaris. …lielāko daļu savas dzīves veltot šai nodarbei, dzīvojot vienkāršu dzīvi, kura nemaz neraisīja apbrīnu: ‘Vai Viņš nav namdaris, Marijas dēls?’ (Marka 6:3). Tādējādi Viņš svētīja cilvēku darbu un piešķīra tam īpašu nozīmīgumu mūsu attīstībai. Kā pāvests Jānis Pāvils II mācīja, ‘pastāvīgi grūtā darbā, vienotībā ar Kristu, Kurš krustā sists par mums, cilvēks sadarbojas ar Dievu, lai cilvēce tiktu glābta.’”
Patiešām, Bībele māca, ka darbs ir Dieva ideja jau no pašiem pirmsākumiem, un nebija domāts kā sods vai sankcijas. Tā bija daļa no Viņa nodoma priekš cilvēces:
Dievs mūs iecēlis kalpot kā Viņa menedžeriem vai namturiem. Bībelē teikts, ka Dievs nodeva cilvēkiem atbildību pārraudzīt Viņa radību, piešķirot mums namturu autoritāti: “Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi."” (Pirmā Mozus grāmata 1:27-28).
Darbs darīts tikai atalgojuma pēc nekad nav pilnvērtīgs. Mēs uzstādām mērķus un cenšamies sasniegt noteiktus rezultātus, tomēr, kad tie sasniegti, citi mērķi un rezultāti paliek nepiepildīti. “Un neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neatrāvu; es neliedzu savai sirdij arī nekādu vēlēšanos, jo manai sirdij vajadzēja priecāties par visu manu paveikto darbu, un tā bija mana alga par visām manām pūlēm. Bet, kad es nu pārbaudīdams uzlūkoju visus savus darbus, ko manas rokas bija veikušas, un pūles, kuras es biju tajos ieguldījis, tad - ak vai! - viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana…” (Salamans Mācītājs 2:10-11). “Jo manta nepastāv mūžīgi un arī ķēniņa kronis pāriet no paaudzes uz paaudzi” (Salamana Pamācības 27:24).
Darbs ir viens no veidiem, kā pagodināt un kalpot Dievam. Atpazīstot darbu kā vienu daļu no Dieva aicinājumiem, mēs varam būt pārliecināti, ka, darot to godprātīgi un ar izcilību, mēs saņemsim no Dieva, Strādnieka, Kurš darbu padarīja par daļu no mūsu esības “pēc Viņa tēla,” balvu – mūžību. “Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam - Kristum” (Kolosiešiem 3:23-24).
Dž. Tamasi
TEL.: (402) 431-0002 ? FAX: (402) 431-1749
E-Mail: mmanna@cbmcint.org Web site: www.cbmcint.org
(e-pasts: rudolfsdainissmits@gmail.com )
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014.
Bilde ©familyfriends
