1968. gadā, uzsākot lekciju finanšu menedžmentā Kanzasas Valsts universitātē, mūsu profesors ienāca auditorijā un uzrakstīja uz tāfeles: “Katra biznesa uzņēmuma mēŗķis ir palielināt tā īpašnieku turīgumu.” Šis apgalvojums tika iekļauts katrā eksāmenā. Publiska uzņēmuma īpašnieki ir akcionāri, tā paskaidroja profesors, tādēļ atklātas akciju sabiedrības mērķis ir palielināt akciju vērtību jeb to dividendes.
Lai nu kā, šis apgalvojums neatbilda maniem uzskatiem, jo es pazinu daudzus uzņēmējus un tikai daži no viņiem bija biznesā, lai kļūtu bagātāki. Vairākums darbojās, lai nodrošinātu vēlamo dzīves līmeni vai arī izmantotu savas īpašās iemaņas. Līdzīgi kā mani studiju biedri, es uzaugu “paviršajos 50.tajos”, laikā, kurš emocionāli sakņojās atmodā pēc Lielās Depresijas un 2. Pasaules kara. Šajos gados daži cilvēki meklēja iemeslu savas “ eksistences jēgai”. Bet 1968. gada revolūcija bija darbībā. Manas paaudzes cilvēki vēlējās darīt ko nozīmīgu, kaut ko vairāk kā tikai sev pašiem.
Savu pirmo uzņēmējdarbību uzsāku 1973. gadā – augstas kvalitātes melnbalto fotogrāfiju uzņemšanu. Visu savu atlikušo dzīvi es attīstīju prasmes, lai palīdzētu citiem. Daudzus gadus es biju darba devējs, tādēļ vēl viens uzdevums bija nodrošināt viņus ar darbu, pilnvarot un palīdzēt viņiem kalpot klientiem. Pretēji profesora teiktajam, bagātības palielināšana nevienu brīdi nebija mana prioritāte vai mērķis biznesā.
Joprojām ir dažas korporācijas, kuru mērķis ir “palielināt īpašnieku turīgumu”, bet lielākoties tās atrodamas tikai vēstures ierakstos. Dažu šādu uzņēmumu vadītāji ir “paviesojušies” cietumos, pieļauto ētisko un kriminālo pārkāpumu dēļ. Akcionāru (shareholders) jēdzienu aizvietojis jēdziens – “ieinteresētās puses” (stakeholders) – darbinieki, klienti, kreditori un ikviens likumiski, kurš atbilstoši likumiem ieinteresēts organizācijā. Es ceru, ka mācību iestādes pārstājušas pārliecināt studentus, ka biznesa vienīgais mērķis ir paaugstināt akciju vērtību, bet bēdīgi apzināties, ka pie tā bija jānonāk pēc ļoti sāpīgiem lēmumiem.
Runājot ar studentiem, kuri studē uzņēmējdarbību es uzsveru, ka veiksmīgākā uzņēmējdarbība sākas ar cilvēkiem, kuriem ir attīstītas prasmes un patiesa vēlēšanās kalpot citiem. Daudzas Rakstu vietas dod padomus, ka tiem, kuri seko Jēzum Kristum, tam jābūt kā pirmajam mērķim. Piemēram:
Kalpot, nevis tikt apkalpotam. Daudzi īpašnieki vai vadītāji var rīkoties tā, it kā citi ir radīti tam, lai kalpotu viņiem, bet Jēzus – iemiesojies Dievs – tā neuzskatīja. “Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem” (Marka 10:45).
Pieņemiet lēmumu stādīt citus augstāk par sevi. Ja mērķtiecīgi fokusēsimies uz citu interesēm un vajadzībām, mēs atpakaļ saņemsim ne tikai finansiālu labumu, bet arī labu reputāciju “… ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām” (Filipiešiem 2:3-4).
Ievākt dividendes, kuras pastāv mūžīgi. Koncentrēšanās uz bagātību un peļņu norāda uz īstermiņa domāsanu. Tā kļūdās, nedomājot par organizācijas ilgtermiņa “veselību” – vai arī mūžīgām vērtībām, kuras gūst koncentrējoties uz citiem. “Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” (Marka 8:36).
TEL.: (402) 431-0002 ? FAX: (402) 431-1749
E-Mail: mmanna@cbmcint.org Web site: www.cbmcint.org
(e-pasts: rudolfsdainissmits@gmail.com )
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2015.
