Kādu dienu, laika posmā, kad mūsu uzņēmumā notika sarežģītas pārmaiņas, es vienai darbiniecei pajautāju, kā viņa jūtas. Viņa atbildēja, ka labi. Palūkojies viņai acīs, es teicu: "Nē. Kā jūs patiesībā jūtaties?" No viņas uzvedības es varēju redzēt, ka apvērsums mūsu biznesā bija atstājis uz viņu ļoti negatīvu ietekmi.

 

Nākamajā rītā ar asarām acīs šī darbiniece vērsās pie manis, sakot, ka mans sirsnīgais jautājums viņu patiesi aizkustinājis. Es biju licis viņai saprast, ka manas rūpes ir patiesas. Tad viņa izklāstīja svarīgas domas par to, kā viņa uztver izmaiņas un kas viņu uztrauc visvairāk.

 

Kādas pētījumu kompānijas aptauja parādīja, ka 33% no darbiniekiem būtu gatavi manīt darbu, ja būtu pārliecināti, ka saņems lielāku empātiju un 40% teica, ka būtu gatavi strādāt ilgākas stundas, kamēr vien būtu pārliecināti, ka tie, kuru labā viņi strādā, patiesi ieinteresēti viņu labklājībā.

 

Tas ir interesanti, jo empātijai biznesa skolās netiek izrādīta īpaša uzmanība, ja vispār. Pat vadības apmācībās un kursos parasti koncentrēšanās ir uz produktivitāti un efektivitāti, nevis to, kā piepildīt darba darītāju izjustās vajadzības. 

 

Empātija tiek definēta kā spēja saprast uz līdzdalīties citu jūtās un sajūtās. Biznesa un profesionālajā vidē mēs diezgan viegli varam ignorēt citu jūtas. Peļņas maksimizēšana un ieinteresēto pušu interešu apmierināšana parasti ņem virsroku. Bet patiesas rūpes par citiem var radīt ievērojamu atšķirību darbinieku lojalitātes izveidē un tie būs apmierinātāki un ražīgāki, jo jutīsies novērtēti.

 

Bībelē, Jaunajā Derībā, vēstulē Galatiešiem 6:2, mācīts: "Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu." To var izteikt arī kā dalīšanos slodzē. Emociju svars, sasprindzinājums ko rada problēmas, kuras nav ātri atrisināmas, var nomākt. Dažkārt mēs varam palīdzēt noteiktā, taustāmā veidā. Citkārt tas var būt arī TIKAI apliecinājums, ka mums patiesi rūp - un dažkārt tas ir pietiekami. Mēs varam pārliecināt, ka lūdzam par viņiem. Palīdzība kādam nastas nešanā var būt tāds cilvēkmīlestības akts, kuru nevarēs aizmirst.

 

Raksti šos principus apstiprina arī citos veidos:

 

Gatavība citus likt pirmajā vietā. Vienalga, vai esam augstākā, vai vidējā līmeņa vadītājs vai kolēģis, izrādot līdzcietību mēs citiem signalizējam, ka viņi mums ir svarīgi. "Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem." (Romiešiem 15:1). 

 

Rīkoties tā, kā vēlētos, lai citi rīkojas attiecībā pret mums. Ja esat apstākļos, kas šķiet nav pārvarami, vai gribētu piedzīvot, ka citi jums palīdz tos pārvarēt? "Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu." (Galatiešiem 5:13).

 

 

Riks Boks.

 

Pievienot komentāru