Pirms vairākiem gadiem Nebraskā, AK-SAR-BEN ("Nebraska" spoguļrakstā) hipodromā, tika rīkotas ļoti svarīgas sacensības. Šā pasākuma svarīgumu uzsvēra prominentas personas, tā saucamā "elite" un mītiem apvītas "karaliskās" personas. Šodien hipodroms un tā mistika ir pagātne. Līdzīgi, kā pirms gadiem tik populārie armijas veterānu un dienošo klubi. Aizgājušajos gados arī baznīcas apmeklējums bija ļoti populārs, pat obligāts, ja gribēji gūt panākumus biznesā. Šobrīd tā vairs nav.

Šodien mums ir, varam to dēvēt par "jauno normālo", sociālā vide, kas aizstāj tādu vērtību kā patiesas attiecības. To vietā nāk virspusējas, paviršas attiecības, kas rezultējas mūsu sabiedrībā ar izolētiem, vientuļiem cilvēkiem. Mēs zinām viens otra vārdu, nepieciešamības gadījumā kontaktējamies, bet kopā pavadītais, jēgpilnais laiks ir ļoti neliels, kas nodara abpusēju kaitējumu.

Nesen Bībelē lasīju spilgtu attiecību aprakstu, kādām tām vajadzētu būt, noraidot virspusējus kontaktus. Šis apraksts atrodams Apustuļu darbos 2:42-47 un atspoguļo to, kā darbojās baznīca tās pirmsākumos: "Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti."

Mēs varam justies kārdināti teikt: "Labi, tas attiecas tikai uz reliģiskām kopā sanākšanām." Bet, patiesībā, tur ir runāts par ikdienas dzīvi, par kopienu, kur cilvēki dalās ar savu dzīvi un, kad nepieciešams, arī ar materiālajam vērtībām. Es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ šie principi nevarētu tikt attiecināti arī uz biznesa un profesionālo vidi, kur katru nedēļu daudzi no mums, pavada ievērojamu sava laika daļu.

Ja jūs paraugāties apkārt un redzat šo tendenci izolēties un veidot virspusējas attiecības, negaidiet, lai citi pārrauj šo loku. ESIET TAS, KURŠ TO PĀRRAUJ! Ielūdziet cilvēkus savā mājā un dalieties maltītē. Un esiet gatavi uzdot jautājumus, interesēties par viņu pagātni, kā tā ietekmējusi viņu šodienu, veidojusi viņus, viņu domas, un kādas ir cilvēku gaidas.

 

Šeit daži jautājumi, kurus esmu atradis par nederīgiem, lai piekļūtu dziļāk par ārējo čaulu, iepazītos ar cilvēkiem, izveidotu patiesu draudzību un attiecības:
Kur Tu esi dzimis?
Kādu darbu strādāja tavi vecāki?
Vai esi pārcēlies no kādas citas pilsētas, vietas?
Kādu skolu esi beidzis? Kāda bija tava pieredze tur?
Ko tu darīji pēc skolas pabeigšanas?
Cik tuvs, vispirms ģeogrāfiski, pēc tam attiecību ziņā, esi ar savu ģimeni? Kas tev vislabāk patīk pašreizējā darbā? Kas nepatīk?
Kādi ir tavi nākotnes plāni?

Attiecības ir vienkāršas. Lai būtu draugi, tev jākļūst par vienu no viņiem. Apustulis Pāvils rakstīja: "Tādas ir bijušas mūsu jūtas pret jums; mēs ar jums gribējām dalīties ne vien Dieva evaņģēlijā, bet arī savā dvēselē, jo tik mīļi jūs mums bijāt kļuvuši" (1. Tesaloniķiešiem 2:8)

 

 

Kens Korkovs