Saskaņā ar kādas ievērojamas pētījumu aģentūras aptauju "State of the Workplace 2023", 44 procenti darbinieku visā pasaulē, 2023. gadā darbavietā piedzīvoja stresu ik dienas. Šis procents - gandrīz puse no visiem darba ņēmējiem - jau otro gadu pēc kārtas bija visu laiku augstākais rādītājs, norāda pētnieki. Par 2024. gadu vēl nav publiskoti nekādi dati, taču tie, visticamāk, būs līdzīgi.
Tas nav ārkārtīgi pārsteidzoši. Darba vietas stresa cēloņus var atrast visur, kur mēs vēršamies. Pastāvīgie globālie nemieri daudzu iemeslu dēļ neizbēgami pārpludina arī mūsu darbavietas. Pieaug tehnoloģisko pārmaiņu temps. Lai arī vairumā gadījumu tās dod labumu, tās rada arī problēmas, cenšoties pielāgoties pastāvīgi mainīgajai darba videi. Tad cita starpā ir termiņu robežas, pārdošanas kvotas, augstu likmju biznesa tikšanās, konkurence un cīņa par paaugstinājumu, un vēl, un vēl.
Vēl ļaunāk, lai šo problēmu ar stresu sarežģītu, mums ir ierobežoti veidi, kā to risināt. Dažas pasaules daļas ziņo par pieaugošu garīgās veselības krīzi, un nav pietiekami daudz kvalificētu psihiatru un uzvedības veselības speciālistu, lai rūpētos par darbiniekiem. Mana sieva Keitija un es to nesen piedzīvojām, mēģinot atrast jaunu psihiatru steidzamām problēmām, ar kurām saskaras viens no mūsu bērniem. Mēs atklājām, ka gaidīšanas laiks, lai apmeklētu profesionāli uz sākotnējo vizīti, ir deviņi līdz 12 mēneši!
Ja jūs neesat starp tiem, kas cieš no augsta stresa līmeņa, jūs varētu domāt: "Kāds tam ir sakars ar mani?" Mēs varētu teikt, ka tas atbilst pavēlei "...tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu" (Jēkaba 2:8). Kā darba vietu "ganiem" mums ir jābūt iejūtīgiem pret izaicinājumiem, ar kuriem saskaras mūsu darba biedri, un jābūt gādīgiem un līdzjūtīgiem.
Salamana pamācības 27: 23-27 sniedz pamācību: "Uzraugi savus sīklopus un rūpējies par saviem ganāmiem pulkiem..., tavi jēri tevi ģērbj, un tavi āži tev sagādā naudu, par ko nopirkt tīrumu, tev pietiek kazas piena tavai barībai, tava nama ļaužu uzturam un tavu kalpoņu paēdināšanai." Pat ja mēs nekad neesam dzīvojuši lauku saimniecībā vai tajā strādājuši, princips ir skaidrs: mēs esam atbildīgi ne tikai par mūsu darbinieku un kolēģu produktivitāti, bet arī par to, lai darītu visu iespējamo, kas veicinātu viņu labklājību.
Tas nenozīmē, ka mums vajadzētu kļūt par psihologiem amatieriem vai konsultantiem. Tomēr, ja mēs redzam kādu, kurš šķiet satraukts vai cīnās, būtu lietderīgi atlicināt dažus mirkļus kopā ar viņu un pajautāt: "Kā tev klājas?" Viņš varētu ātri atbildēt: "Viss labi", bet tad mēs varam uzdot jautājumu vēlreiz, mazliet savādāk: "Kā tev patiesībā klājas?"
Ja mēs nejūtamies ērti to darīt vai apstākļi nav piemēroti, jūs varētu runāt ar kādu citu un apspriest savas bažas. Cilvēkresursu darbinieki varētu vērsties pie indivīda un lūkot, kā iespējams palīdzēt. Ideālu piemēru šādai attieksmei mēs atrodam Jēzū Kristū. Mateja 9:36 teikts: "Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana."
Cilvēki, kas ir kopuši aitas, saka, ka dzīvnieki ir bezpalīdzīgi, ka bez ganu līdzjūtīgas aprūpes viņi varētu viegli iet bojā. Kas gan var būt labāks veids, kā izrādīt Kristus mīlestību un klātbūtni darba vietā, par sniegšanos pretī kādam, kurš acīmredzami cieš no sāpēm un ir pakļauts lielam stresam?
Riks Boks
2850 N. Swan Road, Suite 160, Tucson, Arizona 85712, U.S.A.,
mmanna@cbmcint.org | www.cbmcint.org
maris.dizgalvis@cbmc.lv | www.cbmc.lv
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, © 2025.
