Ziemassvētki: svētki, kuriem nav citu līdzīgu svētku

 

 

Šī nedēļa iezīmē ikgadējos svētkus, kurus mēs saucam par Ziemassvētkiem un kurus atzīmē daudzās pasaules daļās. Daudziem cilvēkiem tie saistās ar Ziemassvētku vecīša ierašanos, kurš citās tautās pazīstams ar tādiem vārdiem kā Pere Noel, Sinterklaas, Svētais Nikolajs, Der Weihnachtsmann, Father Christmas, Noel Baba, Babbo Natale un Kris Kringle. Šī slavenā Ziemassvētku tēla tradīcijas un attēlojumi ievērojami atšķiras.

 

Biznesa pasaulē Ziemassvētki bieži nozīmē pēdējo, vissvarīgāko soli, cenšoties sasniegt ienesīgu kalendāro gadu. Ziemassvētku laiks bieži ietver dāsnu dāvanu dāvināšanu, svētku ballītes un pasākumus, kā arī citas gada nogales aktivitātes. Tas viss var novest pie ievērojami palielinātiem ieņēmumiem, kas iepriecinās jebkura uzņēmuma finanšu nodaļu.

 

Protams, šo svētku izcelsmei nebija nekāda sakara ar vīru sarkanā uzvalkā, baltu bārdu, platu smaidu un skaļu "Ho, ho, ho!", kā viņš tiek attēlots Amerikas Savienotajās Valstīs. Vai ar svētku izpārdošanām. Tie radās Tuvajos Austrumos, vietā, ko kāda Ziemassvētku dziesma sauc: "Ak, mazā pilsēta Bētleme", kas atrodas mazāk nekā septiņu jūdžu (apmēram 10 kilometru) attālumā no Jeruzalemes. Vārds "Ziemassvētki" (angļu val. Christmas) norāda uz Jēzu Kristu, kurš tur piedzima pirms vairāk nekā 2000 gadiem.

 

Pirmās divas nodaļas gan Mateja, gan Lūkas evaņģēlijos Bībeles Jaunajā Derībā sniedz mums liecības par Jēzus Kristus, apsolītā Mesijas, piedzimšanu. Tās mums stāsta, ka jaunu sievieti vārdā Marija apciemoja eņģelis, kurš paziņoja: "Marija... tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un to nosauksi vārdā Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala." (Lūkas 1:30-33).

 

Otrajā nodaļā mēs uzzinām, ka Marija un viņas saderinātais vīrs Jāzeps devās ceļā no savas pilsētas Nacaretes uz Bētlemi saskaņā ar Romas imperatora Cēzara Augusta izdoto pavēli par tautas skaitīšanu. Jēzus piedzimšana Bētlemē piepildīja Vecās Derības pravietojumu: "Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp Jūdas tūkstošiem, no tevis Man nāks Tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmsākumos." (Mihas 5:1).

 

Tomēr vispārliecinošākais Jēzus Kristus apraksts ir atrodams Jāņa evaņģēlijā: "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva... Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū." (Jāņa 1:1-2,14). Tas, ko tas nozīmē, būtu neticami - ja vien tā nebūtu patiesība.

 

Dievs pieņēma cilvēka miesu kā Jēzus, dzīvojot uz zemes 33 gadus, mācot un sludinot, rādot piemēru, kā dzīvot, tiekot sists krustā kā izpirkšanas upuris par cilvēces grēkiem un tiekot uzmodināts no miroņiem, gūstot uzvaru pār nāvi reizi par visām reizēm un apliecinot, ka ikviens, kas Viņam uzticas, iegūs mūžīgo dzīvību.

 

Kā vēsta Svētie Raksti: "Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgo dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam." (1. Jāņa 5:11-13). Rezumējot dažos vārdos - ja nebūtu Jēzus piedzimšanas, Viņa dzīves, nāves un augšāmcelšanās, Ziemassvētkiem nebūtu iemesla. Bet tas notika - tāpēc mēs varam dziedāt: "Aleluja!"