Vēl viens teiciens, kuru var apšaubīt, skan: „Par naudu laimi nenopirksi.” Padomājiet, vai tad saņemot algas paaugstinājumu, jūs nejūtaties laimīgāki? Vai, saņemot negaidītu naudu, jūs nejūtaties saņēmuši kādu laimes devu? Vai arī tad, ja jūs esat nolēmuši kaut ko pārdot, atklājums, ka tas ir vairāk vērts, kā bijāt iedomājušies, neliek justies laimīgākam?

Pat Bībele dara zināmu: “Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj… visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas” (Salamana pamācības 19:4, 6). Pilnīgi noteikti, ja mums dotu iespēju, ka mums nauda ir vai tās nav, mēs izvēlētos pirmo iespēju, vai ne?

Bet jautājums ir, ko mēs saprotam ar vārdu laime. Pirms vairākiem gadiem es dzirdēju radio ļoti labu skaidrojumu tam, kā atšķirt laimi no prieka. „Laime,” runātājs teica, „ir saistīta ar kaut ko ārēju, kas mūs var iespaidot pozitīvi vai negatīvi. Prieks, tajā pat laikā, saistīts ar iekšēju labsajūtu, neatkarīgi no tā, kas notiek mūsu apkārtnē.

Ņemsim par piemēru jauna auto iegādi. Tas var izraisīt lielu laimes pieplūdumu, jauna auto smarža, jaunākās tehnoloģijas, iespēja braukt ar jaunu auto. Tomēr, ja kāds jūsu jauno auto stāvvietā apskādē, laimes sajūta pēkšņi pazūd. Arī automašīnai nolietojoties, laimes sajūta izgaist. Tātad, jā, par naudu var nopirkt laimi, bet nevar to saglabāt uz visiem laikiem.

No otras puses, prieks var uzplaiksnīt pat bēdu, sāpju, zaudējumu vai lielu izaicinājumu laikā. Tas saistās ar apmierinājumu, piepildījumu un citām sajūtām, kuras nav noteikti atkarīgas no ārējiem apstākļiem. Tādēļ pareizāk būtu teikt, ka par naudu var nopirkt laimes sajūtu, bet nevar nopirkt prieku. Bībelē par to teikts sekojošais:

Tiecies pēc pareizajām lietām. Nauda var būt noderīga, tomēr tai ir ierobežojumi. Tai nav vērtības dzīves beigās. Tajā brīdī ir svarīgi, ko mēs atstājam aiz sevis, tam, kā mēs esam iespaidojuši apkārtējo pasauli. “Manta neko nepalīdzēs Tā Kunga dusmības dienā, bet taisnība glābj no nāves” (Salamana pamācības 11:4).

Koncentrējieties uz lietām, kurām ir paliekoša vērtība. Cits plaši pazīstams teiciens vēsta: „Kas viegli nāk, viegli iet.” Vai ir jēga nopūlēties ar bagātību iegūšanu, ja to var viegli zaudēt, vai tā var tikt mums atņemta? “Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību! Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos” (Salamana pamācības 23:4-5).

Krāj patiesās vērtības. Ja tas, ko mēs meklējam dzīvē, ir prieks – piepildījums, apmierinājums un jēga, tad ir maza vai nekāda nozīme tam, vai jums ir nauda vai nav. “Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog”(Mateja 6:19-20).