Opermūzikas koncerta lolotājs, Valdis Jansons, degsmīgi veido svētku programmu. Teiksmainajā Itālijas zemē izskolojies, ikdienu vadot spraigā ritmā uz La Scalas un citām nozīmīgām Itālijas operskatuvēm, Valdis vēlas skaistuma mirkļus dāvāt arī Latvijas klausītājiem. Teju piecus gadus aicinot Leonardo, studiju biedru un draugu, uz Latviju, tikai šobrīd izdevies atrast mirkli šim notikumam un abi draugi gatavo emocionālu un aizraujošu programmu- temperamentīgus un valdzinošus duetus no operām „Likteņa vara" (Dž. Verdi), „Mīlas dzēriens" (G. Doniceti), „Seviljas bārddzinis" (Dž. Rosīni), „Bohēma" (Dž. Pučīni) un „Pērļu zvejnieki" (Ž. Bizē). Bel canto gleznaino skanējumu varēs baudīt Nemorīno ārijā G. Doniceti „Mīlas dzērienā" un Figaro kavatīnē Dž. Rosīni „Seviljas bārddzinī". Itālisko saulainumu un šarmu koncertam piešķirs arī itāliešu arfiste Patrīcija Karčāni. Skanējumu bagātinās mūsu Baltā nama basbaritons Rihards Mačanovskis V.A. Mocarta „Cosi fan tutte" tercetā, G. Doniceti operas "Dons Paskvāle" duetā un S. Rahmaņinova „Aļeko" ārijā. Koncertmeistars Pēteris Plakidis.

Itāliešu tenora Leonardo Kortelaci (Lepnardo Cortellazzi) debija raisa interesi. Vokālo mākslu un skatuves meistarību apguvis Parmas konservatorijā un Milānas La Scala Teātra akadēmijā, Leonardo regulāri dzied vērienīgos La Scala uzvedumos un koncertos. Latvijā opermākslas mīļotāji ar Leonardo tikās pagājušā gada La Scalas „Orfeja" tiešraidē k/t „Rīga". Tiešraidē no Mantovas š.g. augustā visā pasaulē translēja Verdi Rigoleto, titullomu dziedāja P. Domingo, Leonardo atveidoja Borsas lomu. 2011. un 2012 g. Leonardo La Scala teātrī dziedās Telemako K. Monteverdi operā Ulisa atgriešanās dzimtenē un Edmondu Dž. Pučīni drāmā Manona Lesko. Jauno dziedoni, Starptautiskā vokālistu konkursa Giuseppe Di Stefano (2006) laureātu, vadošās lomās angažē Fidenca opera, Parmas Karaliskais teātris, Trapāni opera Sicīlijā, La Fenice Venēcijā u.c. ievērojamākie Itālijas operteātri.

Dievnama svētsvinīgajā gaisotnē, šķiet, paša Radītāja vēstneši- eņģeļi no tālajām debess sfērām cilvēkiem nes Saules radītās dzidri harmoniskās skaņas.

Tradicionālais Ziemassvētku koncerts „Svētīgā" ir veltījums sievietēm, māksliniecēm, kurām 2010.gads ir nozīmīgas jubilejas gads. Koncerts ir veltījums ikvienai sievietei- gaismas un mīlestības izstarotājai. Muzikālā tiekšanās pretim debess gaismai ir īpašs veltījums Dievmātei. Veltījums zemes jaukajai būtnei- sievietei- izskan arī opermūzikas koncertā Mazajā Ģildē.

Zvanu ansamblis un čellists I. Bezprozvanovs atskaņos L. van Bēthovena „Patētisko Sonāti" un V.A. Mocarta „Mazo nakts mūziku", LNSO dīva P. Karčāni un pirmā vijole R. Ozols- Ž. Masnē „Meditāciju". Skanēs J. S. Baha „Fantāzija", L. van Bēthovena „Mēnesnīcas sonāte" un cita elēģiski maiga lirika.

Valdis Jansons un Leonardo Kortelaci pārsteigs ar duetiem un solodziesmām. Mākslā aplaimo gaismas brīnums- vēsts par Dievmāti un bērniņu, kas izstaro gaismu sev visapkārt. J.S.Baha/Š.Guno un A. Lagorio „Ave Maria" godinās Dievmāti.

Zvanu zvārgulīši kā eņģeļu dzidrie smiekli Ziemassvētku melodijās atnesīs prieku, ticību, cerību un mīlestību.

Programma top ar sirdsdegsmi un meistarību.

Valdis Jansons vokālo izglītību ieguvis J. Mediņa mūzikas vidusskolā un A. Boito konservatorijā Parmā. Laureāts un finālists vairāk nekā 10 Starptautiskos vokālistu konkursos. Latvijas opermākslinieks atzīts La Scala, Veronas, Fidencas, Parmas u.c. vairāk nekā 20 Itālijas operteātros. Vērtīga pieredze iegūta Vīnes festivālā un Rosīni operas festivālā Pezāro. Iestudētas vairāk nekā 10 lomas.

LNSO pirmo vijoli Raimondu Ozolu raksturo izcils izpildījums, izjusts skanējums, nevainojama tehniskā kvalitāte. Klausītājus saviļņo Raimonda vijoles spēles stils, vijoles neparastais, smalkais tonis. Raimonds Ozols ir Latvijas valsts augstākā apbalvojuma – Trīs zvaigžņu ordeņa virsnieks (2007).

Starptautisko konkursu laureāte Patrīcija Karčāni (Patrizia Carciani) ar izcilību beigusi „St. Cecilia" akadēmiju Romā, strādājusi Gēteborgas operas orķestrī, Ūmeo Norrlands Operan orķestrī Zviedrijā, Helsingborgas simfoniskajā orķestrī, Svētās Čečīlijas akadēmijas simfoniskajā orķestrī, Lacio reģiona orķestrī, Romas simfoniskajā orķestrī, Filarmonica Marchigiana orķestrī un Kjeti Teatro Marrucino orķestrī.

Latvijas Nacionālās operas orķestra pirmais čells Ivars Bezprozvanovs ir E. Dārziņa mūzikas vidusskolas čella spēles pasniedzējs, virtuozais čellists aktīvi koncertē Latvijā un ārzemēs gan soloprogrammās, gan dažādos kameransambļos. Saņēmis LNO gada balvu- Labākais orķestra mākslinieks – čellists.

Zvanu ansamblis CAMPANELLA dibināts 1999.gadā pie Liepājas Metodistu draudzes, kad viesi- metodisti no ASV Detroitas draudzes- uzdāvināja zvanu komplektu . Šobrīd, nodrošinot pieaugošās muzikālās prasības, zvani darbojas pie Liepājas Mūzikas vidusskolas.

Ērģelnieks Roberts Hansons absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prof. T. Dekšņa ērģeļu klasi, maģistrantūru (2009). Regulāri uzstājas kā klavesīnists. Kā ērģelnieks un klavesīnists piedalījies vairākos lielu formu skaņdarbu atskaņojumos- J. S. Baha Mateja un Jāņa Pasiju uzvedumos Izraēlā, Mocarta operas "Idomenejs" koncertatskaņojumā, atskaņojis ērģeļu partiju G. Mālera 8. simfonijā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts Akadēmisko kori "Latvija". Aktīvi koncertē kā solists un koncertmeistars Latvijā un ārvalstīs (Vācijā, Austrijā, Šveicē, ASV). Latvijas Kultūras akadēmijas lektors.