1944.gadā, kad Latvijā ienāk atkal Sarkanā armija, daudzi vīri ķerās pie ieročiem, lai mēģinātu aizstāvēt savu zemi pret šo ienaidnieku. Veidojas kureliešu grupas, kas sadarbojas ar Konstantīna Čakstes vadīto Latvijas Centrālo Padomi, cerot ,ka varēs atjaunot Latvijas valstiskumu. Cīņa paredzama ar diviem ienaidniekiem, gan ar nacistiem, gan ar sarkanajiem. Roberts Rubenis - jauns leitnants, latviešu puisis, kurš 1944.gada novembrī Kurzemē Ugāles mežos komandēja bataljonu, nolēma pretoties vācu pavēlēm nolikt ieročus. Spilgts piemērs latviešu vēlmei atgūt valsts neatkarību II pasaules kara laikā.

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija labi bruņota un augsti organizēta ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas vienība, kas no 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim izcīnīja vairākas sīvas kaujas ar vācu 16 armijas daļām, SD un SS vienībām. Rubenieši sevi apzinājās stāvam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām, un viņu izcīnītā kauja ir plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretošanās kustības vēsturē. Kā Latvijas Centrālās padomes (LCP) militārais spēks šī vienība guva ļoti plašu sabiedrības atbalstu un apliecināja augstu morāli, cīnoties par demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanas ideju.

 

 Roberts Rubenis 7.Siguldas kājnieku pulka dižkareivis, trešā rindā pirmais no labās.

 

Pēdējos piecos gados Ugālē darbojas Rubeņa bataljona muzejs, ko ik gadu apmeklē pāri par 2 tūkst. apmeklētāju. Rubeniešu kauju atceres dienās no 14. līdz 18. novembrim pie muzeja deg piemiņas ugunskurs, notiek jauniešu, zemessargu un Rubeņa fonda aktīvistu diennakts dežūras.

Centrālais svētku pasākums ar svētku koncertu, lāpu gājienu un citām aktivitātēm tradicionāli notiek katru gadu 14. novembrī 16:00 pie atjaunotā 2. rotas bunkura.