Jūnija beigās biedrība Otrās Mājas, kas paredzēta invalīdiem, pensionāriem, bezdarbniekiem un citiem riska grupās esošiem, realizēja Ogres rajona pašvaldības apstiprināto projektu Sporta klubs „Dzīvespriekam", ko uzsāka ar nūjošanas pasākumu.
Projekta mērķis bija sekmēt ilgstošu invalīdu un citu risku grupās esošo integrēšanos sabiedrībā; rosināt veselīgam dzīves veidam; uzlabot sociālo klimatu un veicināt kaimiņu pagastu, biedrību sadarbību.
Tika pieaicināts kvalificēts nūjošanas instruktors no Sporta Akadēmijas Kalvis Ciekurs. Līdz šim Madlienā nūjošana bija mazpazīstama. Atsevišķi 2-3 entuziasti mēģināja pielāgot slēpošanas nūjas vai slotas kātus un tad iziet pa klusām taciņām staigāt, tālāk no cilvēkiem, baidoties saņemt izsmieklu no nesaprotošās sabiedrības, savukārt, mūsu biedrības realizēto projektu centāmies pēc iespējas pietuvināt plašākai auditorijai, lai radītu interesi, sapratni un motivētu arī citus būt aktīvākiem, rosināt aktīvākam dzīves veidam.
Par piešķirtajiem projekta līdzekļiem iegādājāmies 15 pārus nūjas nūjošanai. Viesi no Inčukalna ieradās ar saviem darba rīkiem, atbrauca kaimiņu pagasta Lauberes pārstāvji. Bez biedrības biedriem piedalījās dalībnieki arī no Madlienas pensionāru padomes un citi interesenti. Sanāca kupls pulciņš. Ar interesi vērojot, piedaloties un uzdodot jautājumus, radās izpratne par šī sporta veida aktualitāti un nozīmīgumu.
Sevišķi tika uzsvērts, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties cilvēki ar osteoporozi un citām kaulu slimībām. Pēc iesildīšanās un daudzu jautājumu uzdošanas devāmies garākā maršrutā, lai šo demokrātisko sporta veidu nodemonstrētu arī pagasta iedzīvotājiem, pastaigājoties pa centrālo ielu un pie viena mācoties un nostiprinot zināšanas.
Noslēgumā instruktors sniedza interesentiem individuālas konsultācijas, precizēja adreses, lai klātesošie iegūtu no atsaucīgā konsultanta papildu informāciju. Konsultantu pārķēra arī inčukalnieši, aicinot viņu piedalīties jaunos projektos. Tas nozīmē, ka nūjošanas kustība iegūst arvien lielāku, pelnītu popularitāti.
Pie piknika ugunskura un klātajiem galdiem atraisījās klātesošo radošie talanti un viesi aizrautīgi klausījās mūsu dzejas pērles, ko demonstrēja Rita Kozlova, mono izrādi pēc Ritas scenārija sniedza Jānis Paeglis, skolotājas Dacītes vadībā uzstājās vīru ansamblis „Fiksie" un viņiem daudzbalsīgi pievienojās viesi.
Skanēja smiekli, joki, uzmundrinājumi. Neskatoties uz to, ka sāka līņāt, tūliņ ar visiem galdiem pārcēlāmies uz nojumi veļas žāvēšanai un baudījām kopīgo esības prieku citam citu uzklausot, kopīgi uzdziedot un ieklausoties citos. Pasākums sniedza klātesošiem patiesu prieku un gandarījumu. Ir iesākts kas jauns, vēl nebijis mūsu pagastā. Biedrībā atvērts sporta klubs „Dzīvespriekam", kas dos jaunas iespējas. Par turpmāko vēl domāsim.
Pievienojam atsauksmes par Sporta kluba ''Dzīvesprieks'' atklāšanu.
Kaimiņiene, kura dzīvo blakus - Nokavēju un man bija kauns iet, bet es visu pa logu noklausījos un noskatījos no sava dzīvokļa, man ar tur vajadzēja būt. Kad būs nākošreiz?
Valda no Inčukalna - Tas bija vairāk nekā lieliski! Labi noorganizēts! Lielisks instruktors! Atraktīva saviesīgā daļa! Bija jautri, izzinoši, interesanti! Mums bija savas nūjas, bet, kā pareizi tās pielietot, nepratām.
Ilona no Lauberes - Kavētāji var tik pirkstos kost,daudz ko palaiduši garām, bet instruktors Kalvis Ciekurs bija tik atsaucīgs, ka izmantoja ik brīvo brīdi,lai pakonsultētu, atbildētu uz jautājumiem.
Brigita no Madlienas - Es ar nepacietību gaidīju šo pasākumu un esmu ļoti apmierināta. Labi, ka tagad biedrībai ir savas nūjas, nu jādodas pastaigās.
Brigita no Inčukalna - Pie madlieniešiem bija jauki, interesanti,mīļi - gaidīsim viņus ciemos pie mums - Inčukalnā.
Rita no Madlienas - Man ir 70,kaut arī mugura apaļa, nekas nesāp, bet daudz pastaigāt nespēju. Tagad, kad ir nūjas, palūgšu,lai biedrība aizdod un tad tos 3 km staigāšu uz biedrību turp atpakaļ ar nūjām.
Vilnis no Rīgas (pāri par 70 gadiem) - Kas to būtu domājis, tas taču ļoti noderīgi! Jāgādā tik nūjas!
Lidija no Madlienas - To tak nevarēja palaist garām. Man ar veselību ne visai, bet instruktors stāstīja, ko drīkst un ko nedrīkst ar osteoporozi un citām kaulu slimībām.
Anita - Es domāju, ka man būs kauns pa Madlienu iet, bet tieši otrādāk, tas likās tik interesanti!
Rasma un Silvija, kuras ir vienas no pirmajām Madlienā, kas jau sākušas nūjot (ar slēpju nūjām, piemērotiem slotas kātiem) bija dalību pieteikušas, bet netika, jo bija jābūt radiniekam uz izlaidumu. Pēc viņas pasākuma, ienāca biedrībā, lai pakonsultētos, kā tad īsti tās īstās nūjas izskatās, kā ar viņām jādarbojas, kā jāiet. Secinājums, lai tik beidzas dārziņu sezona, tad viņas atkal būs gājējas, kaut gan Silvija jau arī tagad izmanto nūjas, lai dotos no dārziņa. Silvija bija apguvusi nepareizu tehniku, nūjas par daudz uz priekšu metot un tagad izrādīja vilšanos, ka jārīkojas savādāk.
Ilona no Madlienas - Mani jaunieši netika, bet viņiem arī būtu ko redzēt, sevišķi, kad instruktors nodemonstrēja skrējienu ar nūjām, kas likās kā lidošana. Uzņēmu koordinātes,lai vairāk varētu uzzināt.
Kāda aizmāršīgā - Kāpēc man neatgādināji? Man vienmēr pēdējā dienā iepriekš vajag atgādināt un es piedalīšos!
Daudzi viedokļi, daudz dažādu domu izskanēja, bet pamatdoma viena-tas ir kaut kas vērtīgs un vajadzīgs, bet vai visiem pietiks uzņēmības labo turpināt?
Valda no Inčukalna - Tas bija vairāk nekā lieliski! Labi noorganizēts! Lielisks instruktors! Atraktīva saviesīgā daļa! Bija jautri, izzinoši, interesanti! Mums bija savas nūjas, bet, kā pareizi tās pielietot, nepratām.
Ilona no Lauberes - Kavētāji var tik pirkstos kost,daudz ko palaiduši garām, bet instruktors Kalvis Ciekurs bija tik atsaucīgs, ka izmantoja ik brīvo brīdi,lai pakonsultētu, atbildētu uz jautājumiem.
Brigita no Madlienas - Es ar nepacietību gaidīju šo pasākumu un esmu ļoti apmierināta. Labi, ka tagad biedrībai ir savas nūjas, nu jādodas pastaigās.
Brigita no Inčukalna - Pie madlieniešiem bija jauki, interesanti,mīļi - gaidīsim viņus ciemos pie mums - Inčukalnā.
Rita no Madlienas - Man ir 70,kaut arī mugura apaļa, nekas nesāp, bet daudz pastaigāt nespēju. Tagad, kad ir nūjas, palūgšu,lai biedrība aizdod un tad tos 3 km staigāšu uz biedrību turp atpakaļ ar nūjām.
Vilnis no Rīgas (pāri par 70 gadiem) - Kas to būtu domājis, tas taču ļoti noderīgi! Jāgādā tik nūjas!
Lidija no Madlienas - To tak nevarēja palaist garām. Man ar veselību ne visai, bet instruktors stāstīja, ko drīkst un ko nedrīkst ar osteoporozi un citām kaulu slimībām.
Anita - Es domāju, ka man būs kauns pa Madlienu iet, bet tieši otrādāk, tas likās tik interesanti!
Rasma un Silvija, kuras ir vienas no pirmajām Madlienā, kas jau sākušas nūjot (ar slēpju nūjām, piemērotiem slotas kātiem) bija dalību pieteikušas, bet netika, jo bija jābūt radiniekam uz izlaidumu. Pēc viņas pasākuma, ienāca biedrībā, lai pakonsultētos, kā tad īsti tās īstās nūjas izskatās, kā ar viņām jādarbojas, kā jāiet. Secinājums, lai tik beidzas dārziņu sezona, tad viņas atkal būs gājējas, kaut gan Silvija jau arī tagad izmanto nūjas, lai dotos no dārziņa. Silvija bija apguvusi nepareizu tehniku, nūjas par daudz uz priekšu metot un tagad izrādīja vilšanos, ka jārīkojas savādāk.
Ilona no Madlienas - Mani jaunieši netika, bet viņiem arī būtu ko redzēt, sevišķi, kad instruktors nodemonstrēja skrējienu ar nūjām, kas likās kā lidošana. Uzņēmu koordinātes,lai vairāk varētu uzzināt.
Kāda aizmāršīgā - Kāpēc man neatgādināji? Man vienmēr pēdējā dienā iepriekš vajag atgādināt un es piedalīšos!
Daudzi viedokļi, daudz dažādu domu izskanēja, bet pamatdoma viena-tas ir kaut kas vērtīgs un vajadzīgs, bet vai visiem pietiks uzņēmības labo turpināt?
Brigita Masiule
Projekta koordinatore
Bildes ©Otrās Mājas
