Piektdien, 7.augustā, Dailes teātrī tika atklāts VI starptautiskais mākslinieciskās pašdarbības festivāls ''Solis'' cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Festivāls notika divas dienas. Tā laikā bija iespēja apskatīt gan lielisku roku darbu izstādi, gan notika arī UNESCO konference, meistarklases un teātra izrāde ZEN Revolūcija.
Šāds festivāls tiek rīkots katru otro gadu, tas aizsākās 1999. gadā kā alternatīva Dziesmu un deju svētkiem personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem, jo māksla savos dažādajos veidos ļauj sevi apliecināt, veidojot tiltu starp sabiedrību un cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem.
Festivāla atklāšanu vadīja Aina Poiša. Atklāšanas ceremonijā piedalījās arī cirka mākslinieki, kas festivāla apmeklētājos raisīja pacilātas emocijas.
Atklāšanas ceremonijā tika atskaņotas arī divas dziesmas, kurām vārdus sacerējis cilvēks ar smagiem kustību traucējumiem Sergejs, bet mūziku - Arnis Miltiņš, kurš dziesmas arī izpildīja. Jāatzīst, ka dziesmas bija ļoti spēcīgas, jo emocionāli saviļņoja klātesošos, kas ar ilgiem aplausiem sveica Sergeju, Arni un pārējos māksliniekus.
Savus sveicienus festivāla rīkotājiem, atbalstītājiem un dalībniekiem vēstulē sūtīja arī valsts prezidents, kā arī Rīgas Dome.
Noslēgumā vārdus teica festivāla Solis idejas attīstītāja Biruta Grāve.
Pēc Birutas Grāves uzrunas skanēja festivāla himna, kurai līdzi dziedāja klātesošie, un lielākai daļai no tiem rokās bija luminiscējošās nūjiņas, kuras, vicinot dziesmas ritmā, veidojās kopēja atmosfēra, kas apliecināja festivāla šī gada saukli - Tu Neesi Viens!
Spied uz bildes, lai apskatītu galeriju. Var izmantot << >> taustiņus
|
Festivāla ''Solis'' himna
Ir pasaule kā vaļā vērti vārti,Ko apspīd spožas zvaigžņu laternas. Te sākas ceļš, deg acīs vēju vārdi, Un sirdī putnu ilgas zib untās. Solis viens, solis divi, solis trīs. Tas ir mans ceļš un mana iespēja. Kā laipiņa nes cerība, Kā laiviņa ved ticība, Un debesīs ceļ mīla augstākā. Kā laipiņa nes cerība, Kā laiviņa ved ticība, Un debesīs ceļ mīla augstākā. Es iešu tur, kur mani mīl un gaida, Es iešu tur, kur rīta blāzma kvēl, Un, ja būs tā, ka spēka trūkst un smaida, Mans eņģelis uz spārniem nesīs vēl. Solis viens, solis divi, solis trīs. Tas ir mans ceļš un mana iespēja. Kā laipiņa nes cerība, Kā laiviņa ved ticība, Un debesīs ceļ mīla augstākā. Kā laipiņa nes cerība, Kā laiviņa ved ticība, Un debesīs ceļ mīla augstākā. Mēs esam te, šai dzīvē, ierakstīti, Kā ziedi pļāvā, putni galotnēs. Mums pieder ceļš, mums pieder silti rīt Un vakari, ko smaržīgs lietus nes. Solis viens, solis divi, solis trīs. Tas ir mans ceļš un mana iespēja. Kā laipiņa nes cerība, Kā laiviņa ved ticība, Un debesīs ceļ mīla augstākā. Kā laipiņa nes cerība, Kā laiviņa ved ticība, Un debesīs ceļ mīla augstākā. Solis viens, solis divi, solis trīs. Tas ir mans ceļš un mana iespēja. |
Bildēs par Dzīvi ir gandarīti šoreiz iesaistoties kā Festivāla informatīviem atbalstītājiem taču noteikti jānorāda uz tiem atbalstītājiem, bez kuriem, iespējams, festivāls nebūtu noticis:
Rīgas Dome, RD Labklājības departaments, Žurnāls Marta, Tipogrāfija Mūkusala un Producentu grupa Outline.
Bildēs par Dzīvi
Bilde ©BpDz
