Labdien!
Es gribu jums pateikt to, ka šis jautājums par atkarībām diemžēl ir ļoti aktuāls. Bieži tas izskan televīzijā, kur runā par atkarībām un citām lietām, kas bieži parādās jauniešu vidū.
Protams, es domāju, ka katrs vecāks cilvēks, vai tas ir tētis vai mamma, vienalga, noteikti nodomā: „Nē, nu mans bērns tā nedara", bet jūs to nevarat zināt – nevarat.
Jo tikai reti kurš bērns izstāsta vecākiem visu, parasti, visbiežāk to vienkārši noklusē. Es nesaku, ka vecākiem tagad ir jāsāk izsekot savus bērnus, bet es domāju, ka vecāki ļoti maz pievērš uzmanību tam, kas notiek aiz skolas vai kādā mājā. Jo viss biežāk dialogs ir pavisam vienkāršs: „Čau kā gāja?", „Labi."
Jaunieši baidās izstāstīt, jo domā, ka vecāki to nesapratīs, ka vecāki ir no citas paaudzes. Bet varbūt tā nav, varbūt tomēr labāk būtu izstāstīt un rast kopēju risinājumu. Piemēram, nodarboties ar kādu sporta veidu. Es piemēram arī sportoju un mēģinu savu brīvo laiku nodarbināt ar kaut kādām aktivitātēm. Protams, ir vēl daudz citu problēmu, ne tikai atkarība, tas pat nav svarīgi vai tu esi cietušais vai arī tas, kas mēģina pārtraukt, vai arī tas, kas to visu dara, galvenais, lai tas process tiktu apturēts. Ar jebkādu apkārtējo cilvēku palīdzību. Jo ar laiku rezultāts, būs manāms.
Ričards Lakučš
Radošo darbu konkurss „Es gribu jums pateikt..."