Martas zīmējums un vēstule ir starp 20 labākiem radošo darbu konkursa "Es gribu jums pateikt..." autoru darbiem, kuri tiek publicēti Bildēs par Dzīvi. Konkursa mērķis bija veicināt atkarību profilakses aktivitātes, aicinot bērnus un jauniešus ar radošo darbu palīdzību izteikt savas domas saistībā ar atkarības vielām un to lietošanu. Konkursam tika iesniegti 146 darbi no 24 Rīgas skolām. Konkursu rīkoja RD LD veselības pārvaldes sabiedriskās veselības veicināšanas un profilakses nodaļa.

Kad mēs pārvācāmies uz centru, visa mana dzīve mainījās. Visi apkārtējie pīpēja un es jutos kā atstumta, bet samierinājos ar to. Tajā brīdī es nedomāju, ka pīpēšu. Kad es mācījos 5, klasē man apnika visas tās ģimenes problēmas, ka tētis katru dienu dzēra un bļaustījās. Ka māsa mani katru dienu sita. Man tas viss apnika.

Tad es sāku pīpēt, bet drīz vien sapratu, ka tas tikai bojā manu veselību, tādēļ atmetu. Diemžēl vēlāk sāku atkal. Kādu pusgadu es pīpēju un pēc nolēmu atmest. Man tas izdevās un es gadu nepīpēju. Kad sākās 7. klase, daudzi pīpēja un piedāvāja man arī tāpēc neatteicu.

Kad tuvojās Jaunais gads man bija apņemšanās atmest un to arī izdarīju, bet to nemaz nav tik viegli, kad apkārtējie pīpē un diemžēl sāku atkal. Tagad es atkal esmu atmetis, bet šoreiz es to daru draudzenes dēļ un es ticu, ka man tas izdosies, jo viss ir arī uzlabojies. Ģimenē vairs nav tik daudz strīdu kā kādreiz, māsa mani vairs nesit, bet māca man. Kādreiz man viņa bija lielākā ienaidniece, bet tagad mēs esam labākās draudzenes. Es viņai uzticu visu pilnīgi visu, un viņa arī ir viena no tām, kuras dēļ es to daru. Viņa man arī uztic visu. Un tagad viņa mani ļoti atbalsta, bez viņas es nezinu ko darītu.

Es arī ticu sev, ka atkal neiekļūšu tajā bedrē, kurā agrāk, jo es zinu, ka man ir gribasspēks. Es arī vairs „netusējos" ar to grupiņu ar kuru kādreiz. Es arī vairs nepīpēju sevis dēļ, jo man tu tik daudz esi palīdzējusi un man tu tik daudz nozīmē un es tevi ļoti mīlu.