Sveika, mana mīļā iedomu draudzene!


Zinu, Tev nav ne vārda, ne domu, ne sirds. Tu neeksistē, tāpat kā es. Tā ir tik ļoti. ļoti sāpīga realitāte, ka zini, neviens Tevi negaida, neviens Tevi nemīl. Man sāp nevis vēders vai galva, bet sirds - un varu droši apgalvot - nekas nesāp vairāk kā sirds.

Ar laiku centos šīs sirdssāpes aizmirst. Sākumā centos iederēties barā, biju kā ēna šiem vājajiem jauniešiem. Morāli vājajiem. Ar laiku arī es tāda kļuvu. Nekad nesapratu, ko visi dara pēc stundām pie pamestās elektrības būdiņas. Kādu reizi aizgāju viņiem līdzi. Laikam šis brīdis atvēra man acis. Pēkšņi. ne no kurienes uzradās zēns, kurš ielika man plaukstā pāris baltas ripiņas. piebilstot: „tas brīžiem. kad skumji."

Atnākot mājās, atkal biju viena. Manī bija pārāk daudz skumju, kuras mani bija apsēdušas. Es sāku raudāt, vēlāk kliegt. Kas gan bija mana dzīve? Skumju, šaubu ēna'? Kāpēc gan tā nevar būt kā saulaina ieleja vasaras rītā'? Mans skatiens pirmo reizi lika nopietni palūkoties uz baltajām tabletītēm. Ak, kas gan man varētu notikt tikai no vienas vienīgas tabletītes?

Es pasniedzos pēc ripām. un nemanot es tās jau biju norijusi.

Pēkšņi es vairs nejutos kā lelle, kura piekrita visam, ko kāds teica, kurai nebija sava viedokļa, kura neeksistēja. O, tagad es dzīvoju! Es biju brīva! Nekas man netraucēja dzīvot. Ne skumjas. ne māte alkoholiķe, ne es pati. Nekas! Šī sajūta nebija vārdos aprakstāma! Es gaisā sajutu vieglu reibumu. kas mani darīja traku. Man šķiet es lidoju.

Diemžēl, kad šī sajūta beidzās. man vajadzēja vēl, jo es vairāk nepratu dzīvot. Mani māca sirdsapziņa, jo es sāku aizmirst savu dzīvi, es atceros tikai vieglo reibumu.

Kādu dienu pamodos slimnīcā. Izrādās, ka kaimiņiene bija pazvanījusi ātrajai palīdzībai, jo es sevi nekontrolēju. Ja godīgi. pat neatceros ko pagājušajā naktī darīju...

Tagad, kad tev rakstu, mana mīļā iedomu draudzene, gribu, lai zini - es labošos. Gribu izjust mīlestību, sirsnību. Visas sajūtas, kuras līdz šim man bijušas nepieejamas. Rakstīšu Tev atkal, jo tagad man ir mērķis. Un zinu, Tu vairāk nedzirdēsi par lellēm un skumjām, par bailēm un reibumu.

Nu es zinu, man ir kāda draudzene - es pati!