Monday Manna
Nedēļas raksts pasaules biznesa sabiedrībai

           Šoreiz runāsim par vēlmju un nepieciešamību līdzsvarošanu. Kad lietas vai pasākumi, ko uzskatam par nepieciešamiem, ir tikai mūsu vēlmes. Un kā izvērtēt, kuras ir īstās nepieciešamības un kādā formā tās īstenot, ka tas būtu par svētību un pagodinātu Dievu.

Mēs bieži dzirdam, ka dzīve summējas no atsevišķām lietām mūsu dzīvē: jo vairāk to ir jo laimīgāks esi. Es nebiju iedomājies, cik daudz lietas man ir manā dzīvē, līdz mums ar sievu vajadzēja pārvākties no lielas mājas uz daudz mazāku. Pēkšņi daudzas lietas šķita nesvarīgas. Tās bija kļuvušas par nevajadzīgu nastu. Dzīvojot vienkāršāk, mēs atklājām lielu atšķirību starp “nepieciešams” un “vēlos”.

Starpība starp “nepieciešams” un “gribu”. Viens veids, kā pārbaudīt atšķirību, ir “seku spēle”. Kādas sekas būs, ja nenopirks labāku televizoru, mēbeli vai kādu jaunu tehnoloģisku iekārtu? Vai iespējams bez tā dzīvot? Mēs varam arī jautāt: ”Ja es ieguldīšu naudu savādāk, vai atdeve būs lielāka?” Daži pāri iztērē visu naudu tekošajām vajadzībām, pieļaujot kļūdu -- neinvestējot nākotnē. Tas nav vienkārši, bet, atklājot ieguldījumu dažādību, jūs varat sev pajautāt: ”Kas Dievu pagodinās vairāk?” 

Dzīvesveida izvēles svarīgums. Ja dažas nelielas izmaiņas dzīvesveidā ļauj mātei būt laimīgai mājās vai tēvam pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, tas ļauj noteikt, vai lēmumi ir no “nepieciešams” vai “vēlos” kategorijas. Ja tu jūti, ka tev jāpērk jauns auto, kad pilnībā pietiktu ar lietotu, par krietni mazāku naudas summu, iespējams, tu esi vairāk norūpējies par  savu dzīvesveidu, nekā par labu Dieva tev uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu. Esi godīgs un pajautā sev: ”Vai man vajag jaunu auto, vai arī es to vienīgi vēlos?” Es vairs nepērku jaunus auto. Es pērku divus gadus vecus auto, maksājot salīdzinoši mazāk un iegūstot joprojām labus braucamos. Ja tavs “vēlos”  ignorē tavu vērtību skalu – iespējams iekārotais objekts ir kļuvis jau par elku.     

Saprast Dieva skatījumu uz lietām. Man patīk un es baudu jaukas lietas savā mājā un periodiski iegādājos lietas, kas palīdz mums baudīt dzīvi vairāk. Es nedomāju, ka Dievs grib atturēt mūs no jauku lietu iegūšanas. Tomēr, materiālisms un naudas mīlestība ir liels ienaidnieks Dievam, Viņa labajai vēstij un procesam mums kļūstot Kristum līdzīgiem. Tāpēc Dievs apgalvo, ka nav iespējams vienlaicīgi kalpot abiem – Dievam un naudai. Materiālās lietas var negatīvi ietekmēt mūsu dzīves, ja mēs sākam pielūgt radību vairāk par Radītāju. Materiālās lietas mēs varam redzēt, saost, dzirdēt, pagaršot, tām pieskarties, taču grūti šādi sajust un tuvoties Dievam. Ar mums apkārt esošajām lietām, kas stimulē mūsu maņu orgānus, tiekties pēc izklaidēm un piedzīvojumiem ir vieglāk nekā tiekties pēc Dieva. Atraktīvas, bet nevajadzīgas lietas var apmānīt pozitīvi tendētu cilvēku, ka viņš dzīvo vairāk pagodinot sevi, nevis dzīvo Dievam. Kad rodas šaubas, pajautā: ”Kā šis pirkums man palīdzēs mīlēt Dievu vairāk?”  

Apdomā ko Dievs Bībelē saka par naudu un materiāliem īpašumiem:

“Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja 6:19-21).

"Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns. Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?” (Lūkas 16:10-12)

“Citu tautu elki ir sudrabs un zelts, tie ir cilvēku roku darināti,  tiem ir mute, bet tie nevar runāt, tiem ir acis, bet tie neredz, tiem ir ausis, bet tie nevar dzirdēt, tiem nav arī dvašas mutē. Tādi paši ir arī tie, kas tos darina, un visi, kas paļaujas uz tiem!” (Psalmi 135:15-18).