Cilvēki uz darbu dodas dažādu iemeslu vadīti. Galvenais iemesls ir nopelnīt iztikai – ēdienam, ko likt uz galda, jumtam virs galvas, rēķinu apmaksai, dzīvesveidam, ko viņi vēlas. Neapšaubāmi, darbs mums dod, ko darīt – veidu, kā regulāri izmantot laiku.

Darbs mums var paaugstināt pašapziņu, dot apmierinātību, ka vari sasniegt kaut ko vērtīgu, īpaši tad, ja tiek uzdoti speciāli jums izpildei paredzēti uzdevumi. Ja jūs darbā darāt to, kas jums patīk, jūs esat viens no retajiem, kam ir paveicies – tie ir laimīgi cilvēki. Bet vai jūs esat kādreiz gājuši uz darbu, ilgojoties pēc atzinības, varbūt pat vēloties gūt pagodinājumus vai balvas, kas parādītu, ka jūs esat bijuši labākie – vai vieni no labākajiem – savā uzņēmumā vai pat jūsu profesijā?

Kad es strādāju par žurnāla redaktoru, es ik gadu apmeklēju izdevēju konferenci. Katru gadu vienā vakarā notika apbalvošana ceremonija, kurā tika vērtēti un apbalvoti periodiskie izdevumu, autori un redaktori dažādās kategorijās. Reizēm mūsu žurnāls saņēma kādu pagodināju, un tas bija apsveicami. Bet vai jūs esat kādreiz domājuši, cik īslaicīgas var būt šādas atzinības pat pašos prestižākajos konkursos?

Piemēram, vai jūs varat nosaukt spēlētājus, kas saņēma vērtīgāka spēlētāja (MVP) balvu pēdējās piecās "Super Bowl" spēlēs? Vai komandas, kas ieguvušas pēdējās piecas Pasaules kausa trofejas? Vai jūs varat nosaukt, kādas sievietes ir pārstāvējušas jūsu valsti pēdējos piecos "Miss Universe" konkursos? Vai varbūt pēdējos piecus Nobela prēmijas ieguvējus ekonomikā, zinātnē vai kādā citā jomā? Kuras bija pēdējās piecas filmas, kas ieguva Akadēmijas balvu kā gada kinofilmas?

Mēs varam dot vēl piemērus. Mums patīk atzīšana. Tā apliecina mūsu sasniegto, liek mums justies novērtētiem un nozīmīgiem. Bet balvas un atzinība ir īslaicīgas, ātri aizmirstas. Aplausi apklust, labās sajūtas izgaist, un visi meklē jaunāko "zvaigzni". Kā ķēniņš Salamans, Vecās Derības grāmatas "Salamans mācītājs" autors, apgalvoja: "... jā, viss ir niecība un vēja ķeršana" (Salamans mācītājs 2:17).

Vai tas nozīmē, ka centieni sasniegt izcilību, personīgu piepildījumu ir veltīgi, laika un pūļu izniekošana? Bībele mums māca, ka censties darīt labāko, kas mūsu spēkos, ir svarīgi, bet vissvarīgākais ir mūsu motivācija:

Uzstāšanās vienas personas auditorijai. Cilvēki – pat mūsu darba devēji un kolēģi – ir nepastāvīgi. Mēs nevaram darīt viņiem pa prātam visu laiku. Tāpēc mums vajag pārliecināt, ka mēs strādājam, lai gūtu atzinību no īstās personas. "Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam - Kristum" (Kolosiešiem 3:23-24).

Dieva uzslavas saņemšana. Reālajā pasaulē dažreiz mūsu labāko darbu palaiž garām vai ignorē. Bet Bībele mums apliecina, ka Dievs pamana visu, ko mēs darām Viņam, un ar degsmi atalgo par ziedošanos un kalpošanu. "Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu..." (Mateja 25:21,23).

Atzinības, kas pastāv, iegūšana. Galvenā problēma daudziem apbalvojumiem un pagodinājumiem ir tā, ka ar laiku tie zaudē savu vērtību un spožumu. Tomēr, Dieva atzinība neizplēnē un savu vērtību nezaudē. "Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsit nevīstošo godības vainagu" (1. Pētera 5:4).




Roberts Dž. Tamasi
 

Pievienot komentāru