Šis stāsts ir par kāda fermera ēzeli, kurš paklupa un iekrita vecā, izžuvušā akā. Fermeris izmēģināja visādus veidus, kā dabūt savu mīļoto ēzeli, kuru viņš uzskatīja gandrīz jau par ģimenes locekli, ārā no akas! 

Visbeidzot, neatrodot pozitīvu risinājumu, kā dabūt ēzelīti ārā no dziļās akas, fermeris nolēma aku aizpildīt ar gružiem. Zemnieks jutās dziļi sarūgtināts, saprotot, ka tas nozīmē aprakt mīlo ēzeli. Bet viņš mierināja sevi ar domu, ka tā vismaz citi tiks pasargāti no neveiklā ēzelīša likteņa. 

Katra lieškeres iztukšošana akā noklāja ar gružiem ēzelīša muguru. Bezbailīgi ēzelis tos nokratīja un ar kājām piemīdīja. Pārsteidzošā kārtā pēc vairākām stundām un simtiem liekšķeru ar gružiem ēzelis bija pacēlies virs akas malas. Grīļojoties viņš pārlēca pāri akas malai un aizrikšoja. Tas, kas sākotnēji likās, ka ir ēzelīša nāve, izrādījās viņa glābiņš. 

Kurš no mums pakļauts stresa spiedienam vai saskaroties ar krīzi, var pacelties un uzvarēt kā ēzelītis? Mēs visi piedzīvojam “lamatas” un “gružu” fiziskās, emocionālās un garīgās nastas savas dzīves laikā. Iespējams, jūs to piedzīvojat patlaban. Jautājums ir: “Kā to izturēt un pārvarēt?” Dažkārt cilvēki saka, ka dara visu iespējamo zem šāda spiediena. Kad es to dzirdu, man gribas vaicāt: ”Ko jūs tur darāt – zem spiediena?” 

Šis stāsts par ēzeli man atgādina pilnīgi savādāku gadījumu, bet ar līdzīgu iznākumu, no Bībeles. Tas ir notikums ar pravieti Eliju, par kuru vēstīts Ķēninu grāmatas 18. un 19. nodaļā. Tas būs patērētā laika vērts, ja izlasīsiet šīs nodaļas pilnībā, bet turpinājumā īss apkopojums. 

Pēc izšķirošās uzvaras Karmela kalnā pār viltus praviešiem, patiesā Israēla Dieva pravietis Elija krita depresijā. Kā dažkārt gadās pēc spilgtiem emocionāliem pārdzīvojumiem, Elijas emocionālais pacēlums strauji kritās. Iespējams, tie bija stresa hormoni, kuri norima, kad krīze bija garām, bet pravietis netika galā ar nākamo problēmu. 

Daži lasītāji pārmet, ka Elijam pietrūka ticība. Patiesība ir tā, ka pravietis nebija neievainojams. Viņš bija cilvēks ar cilvēkam raksturīgām vājībām: “cilvēks, līdzīgs mums” (Jēkaba 5:17). Pēc dalības viltus praviešu pārdabiskajā sagrāvē, Elijas emocijas gluži kā  amerikānu kalniņos pa spirāli devās lejup. Saņemot no karalienes Izebeles draudus savai dzīvībai, Elija padevās bailēm un bēga. 

Ja jūs lasīsiet stāsta turpinājumu, jūs redzēsiet, kā Dievs vadīja dievišķo glābšanu. Tā vietā, lai Eliju sodītu, Dievs viņu pabaroja un, ļāva atpūsties pirms sūtīja atpakaļ garīgajā cīņā.

Kā ir ar jums? Vai jūtaties likstas nospiesti? Vai arī, iespējams, esat piedzīvojuši lielu uzvaru darbā vai mājās, bet jūtaties dīvaini iztukšoti. Jūsu enerģija un motivācija  pazudusi, liekot justies kā izgrieztai lupatai. Ja jā, atcerieties stāstu par ēzelīti un pravieti Eliju. Lūdziet, lai Dievs jūs atjauno – un tad esiet gatavi atgriezties kaujā.