Tā vietā, lai prasītu piedošanu, pat tad, ja apzināmies, ka esam pateikuši vai izdarījuši ko nepareizi, mēs to ignorējam, cerot, ka otra iesaistītā puse laika gaitā to aizmirsīs.

Novēroto labi apkopot ir izdevies K. S. Lūisam, vienam no ievērojamākajiem 20. gadsimta domātājiem: "Ikviens domā, ka piedošana ir brīnišķīga ideja, līdz viņam pašam ir kaut kas jāpiedod." Citiem vārdiem viņš būtu varējis teikt - ja runa ir par piedošanu, mēs jūtamies laimīgāki to saņemot, nevis dodot.

Pieredzējuši konsultanti un vadošie koučinga (coaching) speciālisti zina, ka viena no problēmām, kas pastāvīgi atkāŗtojas un ar ko jāsaskaras viņu klientiem, ir piedošana. Neprašana piedot var iznīcināt partnerības, vadības komandas un pat veselas organizācijas. Tas var variēt no kaut kā vienkārša, piemēram, dažiem nelaipniem vārdiem, līdz tam, ka dusmās izdarām ko tādu, ko vēlāk nožēlojam, vai pat līdz pilnīgai neveiksmei sasniegt svarīgu biznesa izaugsmi.

Tas var būt viegli pateikt "piedod un aizmirsti", taču ļoti grūti to izdarīt. Bieži vien piedot liekas kā atbrīvot kādu no atbildības par to, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi, nemēģinot ko darīt lietas labā. Tā vietā mēs izvēlamies nekad neaizmirst to kaitējumu, kas mums nodarīts. Problēma ir tāda, ka mēs paši varam kļūt par upuriem savai vēlmei nepiedot. Mums kaitējumu nodarījusī puse var neapzināties sāpes, ko mēs turam sevī, viņiem var būt vienalga, vai arī mēs varam būt zaudējuši kontaktu ar viņiem, nedodot iespēju atjaunot attiecības vai kā citādi atdarīt.

Ko tad mums vajadzētu darīt ar piedošanu? Bībele šajā jautājumā piedāvā šādus padomus:

Esiet gatavi piedot pat vairāk nekā nepieciešams. Runājot ar Saviem sekotājiem, Jēzus noraidīja vēlmi atriebties, lai labotu kaitējumus. Tā vietā Viņš mudināja būt "lielākajai personai" konfliktā. "Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni..." (Mateja 5:39-40).

Padomājiet par to, cik daudz Dievs ir piedevis mums. Jēzus, mācot lūgt, īpašu uzsvaru lika uz piedošanu citiem. "Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem... . Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos" (Mateja 6:12-15).

Neizdošanās piedot var iedēstīt rūgtuma sēklas. Pat, ja sajūtas ir attaisnojamas, prasme piedot var mūs atbrīvot no "emocionāla vēža" paveida. "Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis" (Efeziešiem 4:31-32). 

ir viceprezidents bezpeļņas organizācijai Līderu Mantojums, Atlantā, ASV. Roberts ir autors grāmatām Business at Its Best: Timeless Wisdom from Proverbs for Today’s Workplace; Tufting Legacies; un līdzautors, kopā ar David A. Stoddard, The Heart of Mentoring, u.c. Viņš publicē blogā: www.bobtamasy.blogspot.com.