Jūs zināt "pauzes" taustiņu uz TV pults vai arī skatoties video datorā vai tālrunī? Dažkārt dzīve nospiež šo taustiņu, vienalga, patīk tas mums vai nē. Bieži vien mums tas nepatīk. Bet es esmu sapratis, ka tad, kad tas notiek, tas rada unikālu iespēju paspert soli atpakaļ un novērtēt, kur esam bijuši, kur atrodamies patlaban un uz kurieni dodamies - vai vismaz domājam, ka ejam.

 

Pat neplānotas, apgrūtinošas pauzes var kalpot vērtīgiem mērķiem, ja vien pievēršam pienācīgu uzmanību. Mēs ļoti viegli varam apmaldīties mūsdienu "biznesos", pazaudēt izpratni par to, kas ir patiesi vērts. Ne jau tāpēc, ka daudzas lietas dzīvē ir mazsvarīgas, bet gan tāpēc, ka nereti tās ir daudz mazāk nozīmīgas nekā domājam, kad paraugāmies lielākā mērogā.

 

Iespējams, ka visizteiktākā pauze manā dzīvē bija pirms daudziem gadiem, kad četras dienas biju intensīvās aprūpes palātā ar abpusēju plaušu karsoni. Laimīgā kārtā, ārsts mani pierunāja gulties slimnīcā, pirms es kļuvu par ierakstu statistikā. Ar abām plaušām, daļēji piepildītām ar šķidrumu, es biju kā staigājoša bumba ar laika degli. Neilgais slimnīcā pavadītais laiks man deva iespēju ne tikai atveseļoties un atjaunoties, bet arī ļāva iepauzēt, pārdomāt prioritātes un tās attiecīgi pielāgot.

Psalmu grāmatā atkal un atkal atkārtojas vārds "Sela". Šis ebreju vārds, šķiet, ir kā mūzikas pieraksta zīme, kas lika lasītājam vai dziedātājam apstāties un atskatīties uz iepriekš pausto. Šī mūzikas zīme tāpat sastopama Habakuka grāmatās, kur stāstīts par Dieva varenumu kopš cilvēces pirmajām dienām. Pravietis mūs aicina pakavēties pie Dieva labestības un mācīties bezierunu pakļaušanos Viņam.

Cits pauzes brīdis man bija 18 mēnešu garumā, ko pavadīju kaujas laukā. Neskatoties uz to, ka es nebiju pat tuvu Dievam, atskatoties es redzu, kā šis laiks mani veidoja un stiprināja. Skatoties atpakaļ, es redzu, kā Dievs vienmēr bija klātesošs, vienmēr mani uzraudzīja, pat tad, kad es nepievērsu uzmanību.

Līdzīgi, kā mūsu elektroniskajām ierīcēm un programmām ir pauzes iespējas, lai mēs varētu kontrolēt tempu, Dievs bieži lieto dievišķo "pauzes" taustiņu pasaulē, kurā dzīvojam. Iespējams, jums šādā nolūkā kalpoja COVID-19 ierobežojumi. Turpinot saskarsmi ar pandēmiju, mēs varam atrast lielu mierinājumu apziņā, ka mūsu Visvarenais Dievs ir suverēns un nav uztraucies vai pārsteigts. Pat, ja paši to neapzināmies, Viņš lieto apkārtējos apstākļus, lai mūs izvestu cauri nemierīgajiem ūdeņiem.

Esmu atklājis, ka 46. Psalms dod instrukciju. Pirmajos piecos pantos ir teikts: "Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā. Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu. Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! (Sela.)"

Pēc pauzes mēs varam turpināt lasīt: "Nāciet un skataities Tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi, kas liek kariem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina! "Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs, cildināms tautu starpā, cildināms pa visu pasauli!" Tas Kungs Cebaots ir ar mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs!" (Psalmi 46:9-12).

Tur teikts, ka Dievs ne tikai dod mūsu dzīvēs pauzes, bet ir arī klātesošs vajadzību brīžos. Lai kādi arī nebūtu jūsu šodienas izaicinājumi, satveriet šos vārdus, lai tie stiprina un iedrošina.