|
Uz klints malas
Viņš stāvēja,
Vērojot kaijas,
Kas ķērkdamas
Lidoja vējā
Virs jūras,
Zaudējot balsis
Viļņos.
Skarbi vaibsti
Dzīves triekti
Tam sejā,
Sirmi mati
Biezās cirtās
Vijās pār galvu,
Platos plecus
Taisnoja viedums,
Lepnums un spīts.
Zvejnieks
Zvejnieka dēls
Viņš bija.
Un zvejnieks
Arī viņa dēls.
Ko domāja
Šis vīrs,
Uz klints malas
Stāvot,
Vērojot kaijas,
Kas ķērkdamas
Lidoja vējā
Virs jūras,
Zaudējot balsis
Viļņos? -
Šī diena
Vēl nebūs pēdējā.
Priekā!
|
-Billija Dallija-
