Jēzus Kristus šo jautājumu pārvaldīja ļoti labi. Viņš stāstīja līdzības (smeldzīgus, īsus stāstus), lai atklātu mūsu cilvēciskās vājības. Ebrejiem 4:15 teikts: "Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka."

 

Tāpat Viņš izmantoja līdzības, lai iepazīstinātu klausītājus ar Dieva valstības noslēpumiem. Kā Jēzus paskaidroja Lūkas 8:10, "Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot." Tie, kas ir atvērti mācīties, sapratīs Viņa līdzību vēstījumus.

Kādā situācijā, kas aprakstīta Lūkas 12: 13-21, "kāds pūlī" lūdza Jēzu pateikt brālim, lai viņš dod viņam mantojuma daļu, uz kuru viņš jutās tiesīgs. Tomēr šķita, ka Jēzus nošķīra Sevi no strīda, sakot: "Cilvēk, kas Mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?" Tā vietā Jēzus vērsa uzmanību uz cilvēku strīdu dziļāku pamatcēloni, mudinot Savus klausītājus: "Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas."

 

Tad Jēzus, lai pastiprinātu Viņa viedokli, sacīja līdzību, kas var attiekties uz daudziem no mums arī 21. gadsimta tirgū.

 

Veiksmīgs uzņēmējs (bagāts saimnieks) saskārās ar lēmumu, ko darīt ar lieko "ražu". Tā kā tam nebija pietiekami daudz vietas, viņš nolēma uzbūvēt lielāku šķūni, lai varētu to visu paturēt sev. Tad Dievs ienāca stāstā, sacīdams: "...tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā."

 

Kāpēc šo bagāto cilvēku nodēvēja par muļķi? Varētu teikt, ka viņam bija maz ticības, ja vispār, jo viņš savā lēmumu pieņemšanas procesā neņēma vērā Dievu. Tomēr tā laika jūdi būtu uzskatījuši, ka šis cilvēks ir Dieva favorīts tikai tāpēc, ka viņš bija bagāts. Viņi uzskatīja bagātību par taustāmu Dieva labvēlības zīmi. Jēzus līdzības bija veids, kā likti domāt otrādi.

 

Tā nav bagātības saglabāšana, Viņš brīdināja, bet gan tās izmantošana, kas norāda, cik liela ir cilvēka ticība Dievam un mīlestība pret Viņu. Savā "Kalna sprediķī" Jēzus mācīja tādas lietas kā: "Nekrājiet sev mantas virs zemes.... Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds" (Mateja 6:19-21).

Muļķis ir tas, kurš savu ticību, cerību un mīlestību balsta uz sevi un savu bagātību, nevis Dievu, kā to pamāca 1.vēstule Korintiešiem 13:13. Ja bagātais vīrs mīlēja Dievu, viņam vajadzēja apsvērt dievbijīgus variantus (dārgumus debesīs) savas lielās ražas izmantošanai.

 

Nav šaubu, ka šim cilvēkam bija izsalkuši kaimiņi un daudzi citi, kuriem izmisīgi bija nepieciešama palīdzība. Tā vietā, kā teikts līdzībā, viņš izvēlējās "krāt sev dārgumus" un palaida garām brīnišķīgu iespēju būt "bagātam attiecībā pret Dievu".

 

Ja jūs un es kā Kristus sekotāji nelūdzam un nejautājam par to, kā vislabāk izmantot mūsu resursus, mums trūkst mīlestības uz Dievu un Dieva mīlestības, tā eksponējot mūsu muļķību. Šī līdzība mani vienmēr dara pazemīgu. Kungs, palīdzi man - un tiem, kas to lasa - izmantot mūsu bagātības, lai krātu dārgumus Tavai valstībai.

Džeimss D. Firnštāls

 

 Bilde © shutterstock