Labi piemēri ir sportisti - zvaigznes. Viņu disciplinētā dzīve ir nepieciešama, lai sasniegtu patieso potenciālu. Bībelē apustulis Pāvils izmantoja analoģiju ar sportu. Viņš rakstīja: "Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams" (1. Korintiešiem 9:27). Daudzas profesijas ir izmantojušas līdzīgu pieeju, nosakot īpaši augstus standartus savām attiecīgajām disciplīnām. Būt labam daudziem no mums nav "pietiekami labi". Mēs, mūsu izvēlētajā aicinājumā, vēlamies kļūt par labākajiem, vai vismaz būt starp labākajiem.

Būt patiesi disciplinētam nozīmē nodoties vienam dzīvesveidam. Šī dziļā apņemšanās kļūst par sinonīmu mērķim, uz kuru mēs tiecamies. Daudzu gadu laikā, kopš sekoju Jēzum Kristum ar vēlmi saskaņot savu ticību ar savām uzņēmējdarbības praksēm, esmu kļuvis pārliecināts, ka tam ir nepieciešama dzīve, kas vērsta uz to, lai paļaušanās uz Dievu būtu pirmajā vietā, pat pāri citu un mūsu pašu vajadzībām. Esmu arī sapratis, ka tas nevar notikt dabiski, jo mūsu uz sevi orientētā cilvēka daba mēdz turpināt traucēt. Tas prasa pārdabisku spēku, dzīvi mainošu sastapšanos ar Kristu, kas skar mūsu būtību. Man šādas pārmaiņas sākās pirms daudziem gadiem, bet garīgās metamorfozes turpinās joprojām.

Tāpat kā izcilības sasniegšana manā profesijā, arī kristīgā dzīve prasa lielu disciplīnu - nodošanos Kristum, kas ietver, bet arī sniedzas tālāk kā mūsu profesionālās nodarbes. Tas attiecas uz uzņēmuma un nodaļu vadītājiem, tirdzniecības pārstāvjiem un tehniskā nodrošinājuma cilvēkiem - neatkarīgi no tā, ko mēs darām, ja mēs esam ziedojušies Jēzum, tam vajadzētu ietekmēt to, kā mēs attiecamies pret savu dzīvi un darbu.

Tas attiecas pat uz karaļiem. Psalmā 86: 1-4 Israēla ķēniņš Dāvids lūdz: "Kungs, pagriez Savu ausi, paklausi mani, jo es esmu bēdīgs un nabags! Pasargi manu dvēseli, jo es Tevi bīstos; palīdzi Savam kalpam, kas uz Tevi paļaujas! Esi man žēlīgs, ak, Kungs, jo es Tevi piesaucu augu dienu! Iepriecini Sava kalpa dvēseli, jo Tev pretī es paceļu savu sirdi". Vai jūs varat sajust ķēniņa Dāvida uzticēšanos un ziedošanos?

Vai jums kā biznesa vai profesionālam cilvēkam ir vēlme izpatikt Dievam ar savu darbu? Ja tā, apsveriet iespēju dzīvot disciplinētu dzīvi, kuras rezultāts būs patikšana Viņam. Vairumā gadījumu Viņš negaida, ka mēs dzīvosim klosterī vai atteiksimies no visas savas pasaulīgās mantas. Tas, ko Viņš prasa, ir, lai mēs liktu Viņu un citus pirmajā vietā, pirms mūsu pašu vajadzībām.

Neatkarīgi no tā, cik disciplinēti mēs esam, mēs visi pa laikam paslīdam un laiku pa laikam padodamies kārdinājumiem. Par laimi, tiem no mums, kas seko Kristum, ir apsolīts pavediens, kas ļauj mums atgriezties uz ceļa, pa kuru mūsu Kungs vēlas, lai mēs ejam. 1. Korintiešiem 10:13 mums ir teikts, "Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest." Nākamajos divos pantos Pāvils turpina: "Tādēļ, mani mīļie, bēdziet no elku dievu kalpošanas! Es runāju kā ar sapratīgiem cilvēkiem. Spriediet paši par maniem vārdiem." Tas, kā jūs varat iedomāties, prasa disciplīnu un uzticību.