Vēl viens Tā Kunga žēlastības gads jau atkal tuvojas noslēgumam. Domājot par to, cik ļoti ātri paiet laiks, pārņem tādas kā eksistenciālas skumjas par to, ka tūlīt tūlīt dzīve būs nodzīvota un nekas nebūs paveikts, jo, lai arī cik daudz mēs darītu un gribētu sasniegt, nav mūsu spēkos izdarīt un iegūt VISU!
Bet vai nav tā, ka, tiecoties pēc pasaules šī brīža piedāvātajiem labumiem, mēs dzīvojam pastāvīgā stresā un neapmierinātībā gan paši ar sevi, gan visu apkārt notiekošo?
Varbūt nevis laiks ir tas, kas ātri iet, bet mēs paši sevi pārāk ātri dzenam uz priekšu! Dienas taču nav kļuvušas īsākas kā agrāk, arī dienu skaits ir tāds pats kā kopš pasaules radīšanas! Varbūt mēs vienkārši vairs neprotam savas dienas izdzīvot ar pateicību un prieku, bet nepārtraukti gaidām, kad pienāks labāki laiki? Varbūt arī, gaidot labākas dienas, mēs nespējam redzēt un novērtēt to, kas mums ir jau TAGAD?!
Varbūt!.. Jo cilvēks taču ir tāda radība, kurai nekad nav un nav labi. Arī tad, ja ir gana labi, gribas, lai būtu vēl labāk, lai kaut kā būtu vēl vairāk! Un tad mēs kurnam, jo kāds atkal kaut ko nav izdarījis tā, kā gribētos un tā kā mūsuprāt vajadzētu! Bet ko mēs paši darām, lai būtu labāk? Kā mēs paši mainām un sakārtojam savu dzīvi, atrodot pareizās prioritātes, analizējot un labojot paši savas nevis citu kļūdas?
Šajos Ziemassvētkos gribētos visiem novēlēt vairāk izvērtēt to, ko un kā mēs darām, kļūt atbildīgākiem pret sevi un savu dzīvi, vairāk atpūsties nevis stresot, vairāk priecāties par to, ko Dievs nevis pasaule mums visiem dod un vairāk tiekties pēc pašattīstības un pašizaugsmes nevis citu zākāšanas un nosodīšanas, lai arī cik grūti dažkārt tas būtu.
Kā Gēte reiz rakstījis:
''Pāri visiem tikumiem ir viens: neatlaidīga augšuptiekšanās, cīņa pašam ar sevi, neremdināmas alkas pēc lielākas Skaidrības, Gudrības, Labā un Mīlas.'''
Lai Jums visiem svētīgi, sirdsskaidri un gaiši Ziemassvētki!!!
Vienmēr Jūsu,
Bildēs par dzīvi...
Bilde ©angelhugssmiles
