Ko darīt brīžos, kad mūsu ilgi lolotais sapnis vai kāda biznesa iecere nonāk punktā, ko var saukt par ieceres vai sapņa nāvi. Riks Boks piedāvā savu skatījumu par to, ko Dievs tādā brīdī domā un kādā veidā Viņš mūs redz un vēlas tad vadīt un palīdzēt.

 

Viena no manām mīļākajām filmām ir “Sastopoties ar milžiem” (“Facing the Giants”), stāsts par sporta komandu, kas pārvar lielus šķēršļus un sarežģītus apstākļus. Šīs filmas DVD piedāvā arī dažus iedvesmojošus stāstus  par aktieru dzīvēm un to, kā viņi attēloja dažus no filmas varoņiem.

Vienu stāstu, kas īpaši pievērsa manu uzmanību, stāstīja sieviete, kura filmā spēlēja galvenā trenera sievu. Aktrise stāstīja par savu vēlmi būt aktrisei, kas viņai bija bijusi jau no bērnības. Lai nodotos savam sapnim, viņa pat pārvācās uz vienu no lielajām pilsētām, bet rezultātā guva  tikai sarūgtinājumu.

Beigu beigās viņas vīra karjeras dēļ viņu ģimenei nācās pārcelties uz Albāniju, Džordžijas štatā – mazu pilsētu ASV dienvidaustrumos. Ceļā uz Albāniju viņa saprata, ka ar šo pārcelšanos mirst viņas sapnis par aktrises karjeru. Viņa saprata, ka šī nepavisam nav vieta, kur sākt karjeru izklaides biznesā.

Viņa lūdza Dievu, apliecinot sāpes, kuras izraisīja zaudējuma atzīšana, un mūža sapņa pazaudēšana. Bet viņa paziņoja, ka, lai arī izskatās, ka viņa nekad nebūs aktrise, viņa vēlas, lai Dievs zinātu, ka viņa turpinās Viņu pielūgt. Viņa pat nevarēja iedomāties, ka Albānija, Džordžijas štatā, kas izskatījās pēc praktiski neiespējamas vietas jauniem aktieriem, Dieva acīs nebija neiespējama. Šī kļuva par vietu, kur viņa tika „atklāta”, un pierādījums tam bija viņas loma filmā „Facing the Giants”.

Daudziem no mums dzīvē ir bijuši sapņi, kuri ir beigušies ar vilšanos. Tajos var būt iesaistītas ambīcijas biznesā vai profesionālajā dzīvē; tie var būt saistīti ar laulību un ģimenes dzīvi; vai tie var būt personisku sasniegumu mērķi. Reizēm šie sapņi nav mūsu liktenis, un mums tie ir jāatlaiž – lai arī cik grūti tas neliktos. Tomēr ir reizes, kad mūsu sapņu šķietamā nāve ir tikai daļa no procesa, kurā Dievs mūs vada un veido mūsu nākotni. Kā māca Psalms 37:4, “Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!”

Svarīgākais ir mūsu motīvs: Kāda ir mūsu sapņa motivācija? Ja jūsu acis ir vērstas uz Dieva plānu jūsu dzīvei, nevis uzstāj uz savu plānu, un pieprasa savu ceļu, tad Dievs var mums dot mūsu sirds vēlmes – pat ja tas nozīmē izmainīt to, kādas tās ir šobrīd.

Nogalinot sapni, bieži Dievs sasniedz savu mērķi mūs turēt atstatus no kaut kā, kas varbūt pēc būtības ir labs, bet mēs to vēlamies ar nepareiziem motīviem. Viņš var piekrist tam, ko mēs vēlamies, bet nepiekrist tam, kā un kāpēc mēs to vēlamies.

Citās reizēs Dievs varētu vēlēties, lai mūsu sapnis mirst tāpēc, ka tas nav viņa sapnis mums. Viņam var būt cits plāns, labāks plāns, pat ja attiecīgajā brīdī mums tā pavisam nešķiet.

Ja jūs cīnāties par sapni, kurš nekādi nekļūst par realitāti, ar lūgšanām pārdomājiet šī sapņa motīvus. Vai jūs iepriecināt Dievu, vai drīzāk – vēlaties iepriecināt sevi?

 

 

Riks Bokss 

 

(Copyright 2006, Integrity Resource Center, Inc.) Adapted with permission from "Integrity Moments with Rick Boxx," a commentary on issues of integrity in the workplace from a Christian perspective. For more information about receiving Integrity Moments in their e-mail box, write to: rboxx@IntegrityMoments.com and type "subscribe" in the subject line or visit his website, www.IntegrityResource.org.