Mana pirmā iepazīšanās ar nūjošanu notika Somijā, kad ciemojos pie draudzenes. Draudzenes dzīvokļa gaitenī es pamanīju divas nūjas ar tādiem savādiem zābaciņiem nūju galos. Draudzene paskaidroja, ka Somijā tautā iemīļota nodarbošanās ir ''nūjošana" - Somijā nūjo gan lieli, gan mazi, gan arī cienījama vecuma kungi un dāmas. Somijā ir pat sava nūjotāju asociācija.
Kad es atgriezos Latvijā, vēlējos sākt nūjot, taču man nebija ne nūju, ne domubiedru. Pagāja laiks un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas sociālajā dienestā tika izveidota atbalsta grupa „Dzīvotprieks". Tur es satiku Valdu, kurai jau bija nūjas. Valda ieteica, ka sporta veikalā ''Ceļotājs" ir iespēja nopirkt nūjas ar atlaidēm.
Aizbraucu un šajā veikalā ļoti laipns pārdevējs piemeklēja manam augumam piemērotas nūjas, noregulēja „cimdiņu" un paskaidroja, ka ar „zābaciņiem" jāstaigā pa asfaltu, bet ja tos noņems, tad nūjas gali būs asi un tos var lietot, staigājot pa slidenām meža takām.
Nūjošanas tehniku mēs ar Valdu apguvām ar žurnāla ''36,6 C" palīdzību (skat. žurnāla pielikumu 2006/4). Nu jau otro gadu 1-2 reizes nedēļā mēs nūjojam Biķernieku mežā. No sākuma cilvēki brīnījās un daži pat par mums zobojās: „Kur tad ir jūsu slēpes?...", uz ko mēs arī nepalikām atbildi parādā un ar smaidu teicām, ka tas ir Latvijā esošais ziemas variants.
Mūsu maršruts sākās no Linezera slimnīcas - viegla iesildīšanās, tad ritmiska soļošana līdz ezeram. Acis priecē priežu mežs un smaragdzaļš sūnu paklājs, kas klājas abpus gar ceļa malām. Gaisā virmo skuju aromāts, koka galotnē kaļ dzenis, visapkārt čivina un gavilē putni.
Mežs mūs iepriecina ar pirmajiem ziediņiem pavasarī un krāsainām lapām rudenī. Plaušās ieplūst svaigs un smaržīgs gaiss, ritmiski strādā visi muskuļi. Pie Linezera krasta mēs baudām īsu atpūtas brīdi, veldzējot acis ar kluso meža ainavu ap ezeriņu. Mājās atgriežamies spirgtā un labā garstāvoklī. Nūjošana sniedz labsajūtu ķermenim un garam, palīdz aizmirst slimības, vecumu un naudas trūkumu.
Mēs gribam aicināt visus, kas to vēlās, iesaistīties kustīgā, veselīgā sportā, kas prasa tikai vienreizēju ieguldījumu - nūju nopirkšanu.
 |
 |
Aizbraucu un šajā veikalā ļoti laipns pārdevējs piemeklēja manam augumam piemērotas nūjas, noregulēja „cimdiņu" un paskaidroja, ka ar „zābaciņiem" jāstaigā pa asfaltu, bet ja tos noņems, tad nūjas gali būs asi un tos var lietot, staigājot pa slidenām meža takām.
Nūjošanas tehniku mēs ar Valdu apguvām ar žurnāla ''36,6 C" palīdzību (skat. žurnāla pielikumu 2006/4). Nu jau otro gadu 1-2 reizes nedēļā mēs nūjojam Biķernieku mežā. No sākuma cilvēki brīnījās un daži pat par mums zobojās: „Kur tad ir jūsu slēpes?...", uz ko mēs arī nepalikām atbildi parādā un ar smaidu teicām, ka tas ir Latvijā esošais ziemas variants.
 |
 |
Mūsu maršruts sākās no Linezera slimnīcas - viegla iesildīšanās, tad ritmiska soļošana līdz ezeram. Acis priecē priežu mežs un smaragdzaļš sūnu paklājs, kas klājas abpus gar ceļa malām. Gaisā virmo skuju aromāts, koka galotnē kaļ dzenis, visapkārt čivina un gavilē putni.
Mežs mūs iepriecina ar pirmajiem ziediņiem pavasarī un krāsainām lapām rudenī. Plaušās ieplūst svaigs un smaržīgs gaiss, ritmiski strādā visi muskuļi. Pie Linezera krasta mēs baudām īsu atpūtas brīdi, veldzējot acis ar kluso meža ainavu ap ezeriņu. Mājās atgriežamies spirgtā un labā garstāvoklī. Nūjošana sniedz labsajūtu ķermenim un garam, palīdz aizmirst slimības, vecumu un naudas trūkumu.
Mēs gribam aicināt visus, kas to vēlās, iesaistīties kustīgā, veselīgā sportā, kas prasa tikai vienreizēju ieguldījumu - nūju nopirkšanu.
Uzdāvini sev veselību un prieku!
Valentīna Ukstiņa
Bildes ©Lachi
