Tumša telpa ar asins sarkaniem griestiem. Uz palodzēm sakņupušas un nogurušas no mūžīgās šķaudīšanas aug baltas, noputējušas puķes, drūmi pelēkos podos.
Uz brūnās koka grīdas kāds ir atstājis sudrabotu pēdu nospiedumus. Ēnainajos, klusajos kaktos smej savādas radības mošķi un spoki. Noguruši no savas ierastās, savādās dzīves, ierāvušies sevī tie nepievērš nekādu uzmanību apkārt notiekošajam. Ar lielām, zaļām ausīm un dzeltenām, mirdzošām kā aukstās jūras dzintars ačelēm, tie šņukst par savu lāstu.
Ap ķiršsarkanās sveces līksmojošo uguni kā dejā apkārt rosās mazi kukaiņi un rāpuļi indīgās astes saslējuši skorpioni, mīksti, zīdaini zirnekļi, zaļas, glumas un gļotainas ķirzakas... Šī svece ir vienīgais gaismas avots visā telpā. Savukārt dēmoni cenšas izvairīties no sveces svētā, nevainīgā siltuma, jo tas dedzina viņiem ādu un netīro dvēseli.
Kaut kur no grīdas ir izspraucies koks. Tas ir salauzis grīdu un ar zariem apskrāpējis sienas. Rāms un mierīgs, sauli neredzējis, bez lapām un ziediem, tikai ar kailiem zariem, tas klusi stāv un cer kādreiz izrauties no šīs ļaunuma istabas. Tā stumbrs ir izkaltis, sagriezies un sačokurojies, it kā tas būtu cietis nepanesamas sāpes. Ja ieklausās, var dzirdēt koka slimo dvašu, kura kā apslāpēts kliedziens piepilda visu apkārtni. Mazs sikspārnis pieķēries ar saviem garajiem, asajiem nagiem pie kāda zara mierīgi snauž. Viņš nespēj sadzirdēt koku, bet, iespējams, viņš vienkārši negrib to dzirdēt. Tā baltie spīdīgie zobi mirdz kā divi viduslaiku zobeni. Uz tiem var pamanīt vēl neizkaltušas asins pilītes.
Pilnmēness medaini saldā gaisma laužas cauri netīrajām logu rūtīm. Otrā loga pusē lidinās mazi, apaļīgi sārtvaidži eņģeļi. No viņu spārniem iet savāda, debešķīga gaisma. Rokās tiem ir nelielas arfas, kurām stīgu vietā ir gari, zeltaini mati. Eņģeļu mierinošais smaids liek katram mošķim ierauties dziļāk savā tumsas valstībā. Iespējams, ka kādreiz ar savu siltumu un arfas melodiju tie spēs izjaukt cietās akmens istabas sienas un izdzīt visu ļaunumu, bet ne tagad. Kādu laiku eņģeļi vēl tikai lidos aiz loga un dos cerību tiem, kuri vēlas izrauties!...
Spāre