Mēdiji savās slejās raksta par notikušo manifestu ‘’Par Latviju. Pret netaisnību", kuru rīkoja Latvijas brīvo arodbiedrību savienība. Arī Bildēs par Dzīvi kādu brīdi uzkavējās šajā pasākumā.

Nav nepieciešams atreferēt citos mēdijos rakstītās ziņās par manifestu, jo tie visi vairāk vai mazāk atspoguļo vienu un to pašu, - cik cilvēku ieradās, kādi bija plakāti, kā sabiedrībā zināmi cilvēki uzrunāja sanākušos cilvēkus, bilžu galerijas, kurās ir redzami brīži, kas būtībā attiektos tikai uz redzamo cilvēku. Cilvēkiem paust savu attieksmi bija atļauts kaut vai stāvot pūlī un reizi pa reizei izkliedzot saukļus.
 
Manifestācijā tika izvirzītas prasības Latvijas prezidentam, Saeimai, ministru kabinetam un Eiropas komisijai.

Izvirzītajās prasībās tika akcentēta atbildība par sociālo jomu, - pensijām, izglītību, veselības aizsardzību, kultūru un iekšējo drošību. Un ne velti, jo tādu situāciju, kāda ir pašlaik, valstī izjūt katrs. It sevišķi grūti ir noskatīties, kā ģimenes tiek ‘'iedzītas'' strupceļā, jo iespēju loks ir sašaurinājies līdz līmenim, kad cilvēkiem pret savu gribu ir jāierobežo izglītības un veselības aprūpes iespējas.

Bildēs par Dzīvi, rīkojot dažādus palīdzības un labdarības pasākumus, arī redz, ka cilvēku dzīves līmenis ir krities, ieskaitot finansu jomu. Būs lieki pieminēt, ka runājam par cilvēkiem, kas ir atbildīgi par saviem uzdevumiem un pienākumiem arī ārpus sava darba vai uzņēmējdarbības. Par tiem, kas  meklē, cenšas, vēlas strādāt un rūpēties par saviem tuviniekiem, kā arī pēc savām iespējām palīdz arī citiem.

Starp vairākiem runātājiem uzstājās arī veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Viņa uzruna bija iedvesmojoša un saliedējoša, bet tas, ko apgalvoja Kera kungs, vēl joprojām skan ausīs. Proti, savā uzrunā viņš apgalvoja, ka Latvijas valstī ir praktiski pieejami naudas līdzekļi gan algām, gan sociālai aprūpei, un tas, ka valdība saka, biedē tautu, ka būs bankrots, tie ir meli!

Latvijas budžeta ieņēmumi pašlaik esot palielinājušies, neskatoties uz lielajiem nodokļiem un lielo bezdarbu.

Papildus līdzekļi jau esot pieejami no Eiropas Savienības, jo sociālie partneri 2009. gada februārī  Barozu kungu ar rakstisku lūgumu aicinājuši finansiāli atbalstīt Latviju no struktūr fondiem. Nauda esot piešķirta! Bet to nevarot saņemt tikai tāpēc, ka valdība nevar sakārtot formālas lietas.

Negribas šķirot vai vērtēt, kurš un kad nav nospiedis pareizo pogu vai parakstījis kādu parakstu, vai nav apmeklējis kādu no izšķirošajām sēdēm. Tomēr gribētos uzzināt, KĀPĒC ir tāda situācija, ka valdība un ministri saka, ka būs bankrots, bet sociālie partneri apgalvo, ka nauda ir gan Latvijas kasē, gan pieejami no Eiropas kases, tikai to nelaiž apgrozībā?

Šādi apgalvojumi un paziņojumi nav salīdzināmi ar izteicieniem Saeimas tribīnē vai partiju saietos.

Ir divi pretēji apgalvojumi, situācijas skaidrojumi... beigu beigās rodas jautājums -  kurš melo?

Gribas nobeigt ar kaut ko labu, tāpēc pievienojamies manifestācijā izskanējušiem aicinājumiem palīdzēt viens otram, jo ļoti daudz  sociālo grupu ir nonākušas lielās grūtības.  Palīdzēt viens otram var gan ar pārtiku, gan padomu, apģērbu, transportu un citām lietām.

Bilde ©Lachi