Nesen es piedalījos mācību vielas apguves problēmu simulācijā. Apmācītāji gribēja, lai katrs dalībnieks gūst izpratni par to ar kādām smagām problēmām saskaras bērni, kuriem ir grūtības mācīties, bērni ar “grūtām galvām”.

Viena no sirdi plosošākajām realitātēm bija atklāsme par daudzu studentu un pat dažu skolotāju augstprātīgo attieksmi pret šiem bērniem ar īpašajām vajadzībām. To varēja piedzīvot caur to, ka praktiskās nodarbības laikā labākajam studentam tika uzslavas un pozitīvs iedrošinājums, kamēr pārējie no mums saņēma asu kritiku par lēno darba tempu, nekompetenci vai muļķību, vienkārši tāpēc, ka mēs nespējām veikt nepaveicamos uzdevumus, kurus pasniedzēji mums uzdeva.

Ja mēs nekad neesam cietuši no mācīšanās grūtībām, tad ir viegli kļūt tiesājošiem un neiecietīgiem pret tiem, kas cīnās ar šādām problēmām. Kāds ir teicis, ka “zināšanas ir spēks” un tiem no mums, kuriem ir nepieciešamās zināšanas vai iemaņas kāda speciāla uzdevuma veikšanai, var būt  grūti saprast to bezspēcības sajūtu, kāda ir tiem kam to nav.

Nesen man ienāca prātā, ka lielākā daļa no mums laiku pa laikam kļūst par šādu aizvainojumu upuriem skolā, darba vietā, vai kur citur. Cilvēks ar mācīšanās grūtībām noteikti sajūtas neatbilstošs.

Zināšanas jebkurā gadījumā jāuztver kā talants, nevis ierocis. Vecajā Derībā  teikts: ”Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu” (Dan 2:21). Zināšanas jāizplata un ar tām jādalās, lai dotu labumu un iespējas citiem, nevis lai ar tām satriektu un kropļotu viņus.

Darbā jebkura nodarbošanās mums dod iespēju lietot zināšanas pozitīvā vai negatīvā veidā. Manas karjeras laikā bankā, piemēram, es sastapos ar vairākām pieejām zināšanu izlietojumā mūsu aizņēmumu komitejas sapulcēs. Dažkārt es kļuvu par triecienuzbrukuma mērķi, mani pieredzējušākie, vairāk zinošie kolēģi no komitejas varēja demonstrēt cik daudz gudrāki par mani viņi ir . Tomēr citos gadījumos es guvu labumu no kāda lielākām zināšanām, un tās laipni mani vadīja uz atbilstošiem atzinumiem.

Vēlāk, kāpjot pa karjeras kāpnēm, dažādās komitejās, dažādās banku institūcijās bija gadījumi (tagad ar nožēlu to apzinos), kad es kropļoju citus, plātoties ar savām zināšanām, tā vietā lai lietotu zināšanas, ar kurām biju svētīts jaunu līderu izaugsmei.

Jūsu ietekmes sfērās – darbā, sabiedrībā un it īpaši mājās – mēģiniet saskatīt regulāras iespējas veidot un svētīt citus ar savām zināšanām. Jautājiet sev, vai jūs zināšanas parasti izmantojat kā sodību citiem, vai kā līdzekli, lai svētītu viņus? Kad jūs sliecaties uzskatīt, ka esat labs ar saviem intelektuālajiem muskuļiem, atceraties apustuļa Pāvila brīdinājumu: “Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ.” (Kor. 8:1). 

Autors: Rick Boxx

Bilde no T.C.Design Eye of design