Ap pusdienlaiku, reizē ar pirmajām lietus lāsēm, iesoļojām Beni ciemā. Šajā vietā, pārejot tiltu, jāšķiras no Kali Gandaki upes un jādodas augšup pa Miagdi Kolas ieleju. Ejot pa šī ciema vienīgo ielu, mājas kreisajā pusē aizsedz upi un arī tiltu. Lai uz to trāpītu, taisnā leņķī jāpagriežas ap kādas mājas stūri un pa šaurā spraugā iespiestām akmens trepēm daži pakāpieni jāpakāpj augšup.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tuvojoties kārtējai nometnes vietai, redzam mūsu nesējus pulcējamies kompaktā bariņā. Saožam kaut ko nelabu. Un oža mūs nepieviļ – nesēji streiko. Noteikumi sekojoši: lielākā daļa dodas lejup bez vārdu runas. Kādi desmit ir ar mieru iet līdz bāzes nometnei par divreiz lielāku cenu plus ēdināšana. Sirdars nomaksā parādus lejā gājējiem, un tie nekavējoties pazūd. Ar palicējiem nekādas lielās sarunas nesanāk – atliek vienīgi piekrist viņu noteikumiem, atlasīt un gatavot svarīgākas kravas pirmajam nesienam.

Pēc streika dienā uz augšu aiziet desmit nesēji un seši mūsējie. Pagaidām lejā paliek Imants Z. un Ilgvars P. kā divi aizdomām uz apaukstēšanos, Jānis B. Kā galvenais koordinators pārtikas, tātad – kravas jautājumos un es – attiecību regulēšanai ar nesējiem. Nesēju kravas svārstās ap 35 kilogramiem. Mūsējiem – par pieciem kilogramiem mazāk. Pirmo reizi pēc Pokaras uz dažiem mirkļiem ieraugām zilas debesis. Atklājas Daulagiri dienvidu kores. Pa sānu upītes gravu, kurai vakar lēkājam pāri pa akmeņiem, nonākusi iespaidīga sniega un ledus lavīna. Simts metru platā gultne aizsmērēta ar brūngano masu un atsevišķiem spīdošiem ledus bluķiem. Laviņas lejasgals pazūd Majagdi Kolas ielejā kādu kilometru zemāk.

Nesēji atgriežas līdz ar tumsas iestāšanos, taču – tikai pieci. No trūcīgās angļu valodas izdodas izlobīt, ka līdz bāzes nometnei viņi nav tikuši, jo uz ledāja bijis dziļš sniegs, Mūsu vīri un pārējie porteri aizgājuši tālāk. Vakarā pusmiegu pārtrauc kūņošanās blakus teltī. Aizdomas apstiprinās, atnācies Imants Zauls. Pēc sešarpus stundu gājiena līdz bāzes nometnei dziļajam sniegam viņam pieticis spēka un uzņēmība atgriezties, lai apstāstītu reālo stāvokli. Imants, Ilgvars G. un Jānis L., kopā ar trīs nesējiem un sirdaru, jau sākumā atrāvušies no pārējās grupas. Sākoties sniegam uz ledāja, nesēji apstājušies. Pēc nelielas maldīšanās pa saplaisājušo ledāju mūsējo trijnieks kopā ar sirdaru sasnieguši bāzes nometni. Viņi piesēdušies pie beļģu ekspedīcijas virtuves telts, izlējuši no zābakiem ūdeni un izgriezuši zeķes veltā cerībā, ka kāds tos uzaicinās uz karstu tēju. Sirdars turpat nometis mugursomu un pazudis nezināmā virzienā. Nomestajā somā atrodas ap divdesmit kilogramu konservu, taču mūsu pionieri to nav zinājuši un nācies apmierināties ar vienu Snikeru uz visiem.

Pēc ilgākām pārrunām ar beļģiem izdodas izprasīt ūdeni, un vīri var vismaz iedzert mazliet karstas kafijas. Dīvaini tikumi. Kad uztaisīta viena telts, Imants devies atpakaļceļā. Pa ceļam atvedis līdzi pa ledāju klīstošo, nomaldījušos Pēteri. Starp nometnē iestiprinājies ar zupas šķīvi un tēju, dodas tālāk pa ledāju, kur viņu panākusi tumsa. Ap deviņiem bijis pie alas zem klints, kur nakti pārlaist nodomājuši četri nesēji, lai gan līdz nometnei palikušas minūtes divdesmit. Un nav jau arī brīnums, jo tūlīt aiz alas jālaižas lejā kanjonā pa gandrīz vertikālu konglomerāta sienu. Pakāpieni tajā iemīti visai nosacīti, apakšā trako upe, kas nedaudz zemāk pazūd zem ledāja. Imants tomēr pierunājis nesējus doties lejā. Viņš rādījis uguni, vietējiem pa priekšu basām kājām taustījuši glumo pamatu, meklējot pakāpienus. Tā visi bez starpgadījumiem sasnieguši mūsu teltis.

No rīta Imants Z. stipri klepo, sūdzas arī par acīm, Kaut arī gājuši pa miglu, slinkuma pēc neuzliktās brilles tagad liek sev manīt. Tikmēr nesēji izsludinājuši dumpi numur divi. Visi iešot lejā. Tik vienkārši gan tas nav, jo atalgojumu par vakardienu nav saņēmuši un naudiņa ir manā kabatā. Tiek apspriesti dažādi varianti, ar kuriem nav mierā te viena te otra puse. Vairāk kārt ceļos kājās un saku, lai visi tinās lejā, tālāk mēs paši tiksim galā. Bet neviens ar promiešanu nesteidzas – nav īstās trumpes. Kompromiss beidzot tiek atrasts. Kravu nesīs līdz ledāja mēlei. Par katru gājienu - $ 5. Dienā paredzēti divi reisi; kas nes smagāko kravu, tam maksā vairāk.

Nesēji izskatās apmierināti un tūlīt sāk meklēt ērtāko kravu. Jauns un augumā padevies puisis iemet somā divas degvielas kannas – 60 kilogrami un dubultkrava. Pie tam viņš pamanās iet vēl pārējiem pa priekšu. Pa ceļam nesēji apstājas pie katra ziemas lavīnu sniega konusa un taisās kraut mantiņas kaudzē. Visas šīs viltības Imants Z. atmasko un dabū kravu līdz pirmajai ledāja morēnas bedrei. Pēcpusdienā mēs ar Jāni B. Aizstaigājam līdz ledāja mēlei ar vieglu kravu un pierunājam Imantu Z. šodien tālāk neiet. Ejot lejā, mūs panāk pamatīgs lietus, un nometnē atgriežamies parastajā stāvoklī – cauri slapji.

Trīspadsmitajā esam atraduši trīs brīvprātīgos, kuri par augstkalnu atalgojumu ir ar mieru nest kravu no ledāja mēles līdz bāzes nometnei. Viņi mums jāapgādā ar apaviem, brillēm un jāēdina. Tātad mēs četri, šie nesēji un vēl virtuves puika pēcpusdienā dosimies augšup. Bet pirms tam vēl aizejošiem jāizmaksā nopelnītais. Sēžu ar naudu čupu saujā un skaidroju, kas kuram pienākas. Tulko sirdars un virtuves puika. Mēģinu iestāstīt, ka par pirmo dienu maksāšu par 25 rūpijām mazāk, jo krava netika aiznesta līdz bāzes nometnei. Tas izraisa īstu protesta vētru. Es gan biju tā izdomājis galvenokārt tādēļ, lai iznāktu apaļa summa. Tiek izvirzīts kontrpriekšlikums, ka par šo dienu vēl jāpiemaksā 100 rūpiju, jo gājiens esot bijis neparedzēti grūts. Lai pasvītrotu savu apņēmību, kāds kūdītājs met cilpas ap mani un dauza ar dūri pa zemi. Ilgvars P. Aizsien zābakus un pāris reižu dziļi ieelpo. Pārējie nesēji smaida bārdā. Pēc tik nekaunīga priekšlikuma kārtējo reizi ceļos kājās un paziņoju, ka tādā gadījumā vispār nekas netiks maksāts. Tas izrādās pietiekoši svarīgs arguments – paliekam pie iepriekš nolīgtā un pēc tam, kad norēķinu listē katrs atstājis treknu īkšķa nospiedumu, šķiramies kā draugi.

Tikmēr dzīve sit augstu vilni arī pārējās nometnēs. Imants Z. uzkāpis līdz bāzes nometnei, visus nosvētījis par slaistiem, licis „aprakt" lāpstas un doties lejā pēc kravas. Tāpēc pie ledāja mēles sastopam arī Ilgvaru G., Pēteri un Ilmāru.

Nākošās nedēļas laikā vienlaicīgi notiek nometnes iekārtošana, kravu transports, maršruta izlūkošana un sagatavošana. Ar retiem izņēmumiem cilvēki atrodas pastāvīgā kustībā un katru nakti gulētāju kontingents teltīs mainās. Nākošajā dienā abi Ilgvari, Ilmārs, Imants J. un Jānis L. No starp nometnes nogādā kravu bāzes nometnē. Pēteris un es ierodamies bāzes nometnē no ledāja mēles. Lai pakaitinātu neviesmīlīgos beļģus, kuri te sliktā laika dēļ nīkst jau otro nedēļu, es ienāku bāzes nometnē šortos. Uzceļam virtuves telti.

Piecpadsmitajā. Starp nometnē jāglābj dakteris. Kofeīna ampulu neatradis, Imants Z. sekmīgi izlīdzas ar rumu. Pēcpusdienā Imants J. atgriežas kopā ar Pēteri, kurš nejūtas labi. Viņi kopā ar dakteri aiziet lejā līdz zemākajai nometnei. Jānim B. Savukārt tur apnicis tupēt un viņš uznes kravu līdz starp nometnei un atgriežas postenī.

Sešpadsmitajā. Imants J. uznes kravu no lejas līdz bāzes nometnei. Prasa pēc ruma veselības saglabāšanai, taču to nesaņem kravu no starp nometnes. Virs mugursomām vēl piesienam tukšas 50l plastmasas muciņas – iebiedēšanai.

Septiņpadsmitajā. Naktī pamatīga sniega un ledus lavīna aizdambē upi, un virs aizsprosta izveidojas ezers. Trieciena vilnis sagāž virtuves telti. Visi nometnes iemītnieki dodas ledus krituma izlūkošanā. Tomēr Imanta J., Jāņa L. un mans mēģinājums iziet līdz cirkam nevainagojas panākumiem. Taču demonstrējums sevi attaisno. Mūs apciemo cienījami vīri no beļģu ekspedīcijas, izsaka atzinību par mūsu pūlēm, brīdina par ledus krituma bīstamību un iesaka vienoties ar pārējām komandām par sadarbību.

Deviņpadsmitajā. Apejot ledus krituma pa sniega konusiem, abi Imanti, Ilgvari, Jānis L., Ilmārs un es pirmo reizi paceļamies ledāja cirkā. Tiek izrakta telts vieta, uzstādīta telts, atstāta krava. Oficiāli atklāta starp nometne Nr. 1. Dienasgrāmatā ierakstīts: „Visi raudāja no sajūsmas!" – joks.
Ar pēdējo kravu no apakšās uznāk nesēji, Pēteris, Jānis B. Un dakteris. Top ēdamzāles telts ar masīvu akmens galdu vidū un atbilstošiem sēdekļiem. Tiek panākta galīgā vienošanās starp ekspedīciju līderiem par sadarbību.