Lības zīmējums un vēstule ir starp 20 labākiem radošo darbu konkursa "Es gribu jums pateikt..." autoru darbiem, kuri tiek publicēti Bildēs par Dzīvi. Konkursa mērķis bija veicināt atkarību profilakses aktivitātes, aicinot bērnus un jauniešus ar radošo darbu palīdzību izteikt savas domas saistībā ar atkarības vielām un to lietošanu. Konkursam tika iesniegti 146 darbi no 24 Rīgas skolām. Konkursu rīkoja RD LD veselības pārvaldes sabiedriskās veselības veicināšanas un profilakses nodaļa.

Šo rakstu es novēlu tev, tēti. Es jau zinu. ka, ja tu lasītu, tu noteikti atkal uz mani dusmotos, bet es to varu atkārtot vēlreiz un vēlreiz. jo tevi ļoti mīlu un tu man esi svarīgs. Vai atceries manu un māsas sveicienu tev Ziemassvētkos? Tie bija smiekli caur asarām! Es tev atgādināšu to vēlreiz!

Līdzko kabatā ir nauda Steidzīgi ir jāgūst bauda. Kājas pašas nes uz veici, Nodzēst organismā tveici. Priekšā izvēle ir liela. Neaizliegs man to pat sieva! Nopirku es aši to Cigareti mīļāko.

Nejūtos es vairs kā Flinstons, Jo man kabatā ir Winstons! Līdz ko ārā esmu es. Aizdegtas man šķiltavas. Rokām trīcot, pierei svīstot, Dūmiņš plaušās viesojās. Tagad mierīgs esmu es, Kabatā man cīgas sēž. Nākošo es paņemšu, Tad kad mājās nokļūšu.

Es priecājos, ka jūs abi ar mammu dalāties savas dzīves pieredzē un neslēpjat no saviem bērniem to, ko esat darījuši jaunībā.

Tu esi stāstījis, ka esi sācis smēķēt no 12 gadu vecuma, tas ir bijis pamatīgs trieciens tavam organismam. Tagad padomā, man arī tūlīt būs 12 gadi, es pat iedomāties nevaru sākt smēķēt, man tas liekas tik pretīgi - dūmi un smaka, kā arī sekas, kas rodas ar gadiem ilgstoši smēķējot.

Man ļoti nepatīk, ka tu smēķē. Tas nepatīk ne tikai man, bet arī māsai, brālim un mammai. Ja tu mums būtu vienaldzīgs, diez vai mēs tev tik bieži pārmestu tavu netikumu. Nieks par naudu, kuru tu iztērē, pērkot veselībai kaitīgās cigaretes, bet nieks nav tava veselība.

Vairākus gadus atpakaļ tu pārcieti ļoti smagu plaušu operāciju, es vēl biju par mazu. lai saprastu to, ka mēs varējām tevi zaudēt, bet mamma man visu ir izstāstījusi kā tev bija, ka tu esi mocījies. Tagad es domāju, cik grūti bija mammai šai brīdī smaidīt un turēties, lai mēs bērni neko nenojaustu, cik patiesībā stipri tu biji slims.

Mīļo, tēti, es tevi ļoti, ļoti mīlu un, lūdzu, pacenties smēķēt mazāk, labāk jau, ja tu atmestu pavisam savu netikumu. Tev ļoti jāsaudzē savas plaušas, bet tu nepārtraukti viņām dari pāri. Es jau saprotu, ka tā ir sava veida atkarība no nikotīna. ka ja tik agri sākts smēķēt, organisms ir pie tā pieradis un nespēj no tā atteikties. Bet atceries, ka bija laiks, tu centies nesmēķēt un turējies tīri labi. Mamma, jau tevi aizstāv un saka, ka tev ir kreņķi darbā un tu uztraucies par darba lietām, jo šobrīd valstī valda krīze, bet es domāju, ka tas nav attaisnojums. Arī mammai nav viegli. tad kāpēc viņa nedzer un nepīpē? Tas taču ir vieglākais gājiens - ņemt un aizmirstieties un visus savus netikumus norakstīt uz krīzi. Patiesībā tā rīkojas raksturā vāji cilvēki, bet tu taču tāds neesi.

Saņemies, tēti! Tu to vari, es zinu, jo tu jau vienreiz to esi pierādījis! Atceries, es tevi ļoti, ļoti mīlu.... Tu man esi vajadzīgs!