Elviss zīmējums un vēstule ir starp 20 labākiem radošo darbu konkursa "Es gribu jums pateikt..." autoru darbiem, kuri tiek publicēti Bildēs par Dzīvi. Konkursa mērķis bija veicināt atkarību profilakses aktivitātes, aicinot bērnus un jauniešus ar radošo darbu palīdzību izteikt savas domas saistībā ar atkarības vielām un to lietošanu. Konkursam tika iesniegti 146 darbi no 24 Rīgas skolām. Konkursu rīkoja RD LD veselības pārvaldes sabiedriskās veselības veicināšanas un profilakses nodaļa.
Labdien!
Skolā man piedāvāja uzrakstīt vēstuli, skolotājs pastāstīja, kā to dara. Es nemāku izteikt savas domas. Man neveicas mācībās, tāpēc arī mācos speciālajā skolā. Man kauns no manas skolas nosaukuma, draugiem sētā pat to nestāstu. Liekas, esmu neveiksminieks, jo man nav tēta, nemaz viņu nepazīstu. Mamma aizbrauca strādāt uz Angliju, dzīvoju kopā ar omīti. Dažreiz ap sirdi tā jocīgi un skumji.
Bet stāstīšu par savu lielo problēmu. Es smēķēju, un man tas nepatīk. Tā ir mana atkarība. Smēķēju jau septiņos gadus, esmu mēģinājis atmest, bet neizdodas. Labprāt atmestu smēķēšanu, bet organisma neļauj, jo prasa vēl un vēl, kās tik izeju laukā no mājas. Es negribu smēķēt mājās, jo mani uzskata par pīpmani. Tas man nepatīk. Piedalījos Krīzes centra nodarbībās, bet tas nepalīdzēja, nevarēju un nevarēju atradināties no smēķēšanas.
Ja es atmestu smēķēšanu, sāktu jaunu dzīvi. Es varētu ietaupīt naudu dažādām labākām lietām, piemēram, dārzeņiem, kārumiem.
Man nepatīk dzērāji, ja es būtu dzērājs, tad iztaisītu pašnāvību. Tāpēc vēlos būt parasts cilvēks, bet tas man neizdodas, jo man ir atkarība. Labi, ka manu vēstuli izlasījāt, priecājos par to. Pašam jau liekas, ka sanāca diezgan gara un jocīga.
Elviss
Skolā man piedāvāja uzrakstīt vēstuli, skolotājs pastāstīja, kā to dara. Es nemāku izteikt savas domas. Man neveicas mācībās, tāpēc arī mācos speciālajā skolā. Man kauns no manas skolas nosaukuma, draugiem sētā pat to nestāstu. Liekas, esmu neveiksminieks, jo man nav tēta, nemaz viņu nepazīstu. Mamma aizbrauca strādāt uz Angliju, dzīvoju kopā ar omīti. Dažreiz ap sirdi tā jocīgi un skumji.
Bet stāstīšu par savu lielo problēmu. Es smēķēju, un man tas nepatīk. Tā ir mana atkarība. Smēķēju jau septiņos gadus, esmu mēģinājis atmest, bet neizdodas. Labprāt atmestu smēķēšanu, bet organisma neļauj, jo prasa vēl un vēl, kās tik izeju laukā no mājas. Es negribu smēķēt mājās, jo mani uzskata par pīpmani. Tas man nepatīk. Piedalījos Krīzes centra nodarbībās, bet tas nepalīdzēja, nevarēju un nevarēju atradināties no smēķēšanas.
Ja es atmestu smēķēšanu, sāktu jaunu dzīvi. Es varētu ietaupīt naudu dažādām labākām lietām, piemēram, dārzeņiem, kārumiem.
Man nepatīk dzērāji, ja es būtu dzērājs, tad iztaisītu pašnāvību. Tāpēc vēlos būt parasts cilvēks, bet tas man neizdodas, jo man ir atkarība. Labi, ka manu vēstuli izlasījāt, priecājos par to. Pašam jau liekas, ka sanāca diezgan gara un jocīga.
Elviss
Radošo darbu konkurss „Es gribu jums pateikt..."
Bilde ©narcomania.lv
