Sveika mīļo mammu un tēti.

Mammu, tev mani vairs nav jāaudzina kā mazu bērnu. Es nevaru palikt pie draugiem ilgāk. Man ir tāda sajūta ,ka es būtu visskaistākais saulriets un mani visu laiku vēro cilvēki. Tēti, es ar tevi labprāt izietu pastaigāties, nekā visu dienu spēlēt PC. Tēti, tu man centies palīdzēt. Dažkārt tas izdodas, bet dažkārt tu vienkārši visu izjauc. Piedod, bet tā ir.

Kaut es varētu vienu dienu iztikt bez vecāku uzraudzības. Un pastāvēt pats par sevi. Tēti un mammu, jūs domājat, ka man skolā ir baigā paradīze, bet līdz tai, kā līdz pastarai dienai. Jūs domājat, ka visi ar mani draudzējas, bet tā nav. Viena ceturtā daļa no klases ar mani nedraudzējas un mani ienīst. Kaut es to visu varētu vērst par labu. Kad mani ienaidnieki apsaukā mani par zilo, tad es gribu raudāt, bet es to spēju noslēpt. Man, protams, ir draugi, kas man palīdz un varu ar kādu parunāt. Kaut es to visu varētu pastāstīt.

Daži bērni man pat "nozog" draugus. Draudzība gadu laikā mainās un pat pazūd.

Esmu redzējis kā no klases piekauj kādu puiku, kamēr skolotāja nav klasē. Paldies dievam, ka neesmu tā zēna vietā. Bet mamma un tētis ir man iemācījuši kā kļūt par džentlmeni. Neesmu iesitis klasē nevienai meitenei, bet iespējams kādu reizi kritiskā situācijā. Mamma daudz cieš manis dēļ viņai rodas tulznas uz rokām, tīrot grīdu. Viņa nolauž pāris nagus tikai manis dēļ. Es to nespēju nemaz izteikt, cik es ļoti mīlu savu mammu. Salīdzinot, ko es esmu pārcietis viņas dēļ un ko viņa manis dēļ, es esmu niecība. Es to nespēju izteikt ne vārdos, ne dāvinot kādas mantas, cik es viņu ļoti mīlu.

Tētis jau nav sliktāks, viņš man rāda labu piemēru, pieņemsim, iet dušā katru dienu. Viņš man ir palīdzējis mājas darbos. Un vēl daudzos citas lietas, ko es nevaru uzrakstīt, jo limits bija 1 lapa.

Es visvairāk mīlu savu mammu un tēti.