Monday Manna
Nedēļas raksts pasaules biznesa sabiedrībai

    Šo pirmdien tika atzīmēti gadskārtējie  Ziemassvētki (un mēs nebijām darbā), tādēļ liekas piemērots brīdis palūkoties uz šiem svētkiem. Dažiem cilvēkiem Ziemassvētki saistās ar svarīgām tradīcijām – īpašu ēdienu, speciāliem rotājumiem, paradumu dāvināt dāvanas, rīkot ballītes un ģimeņu saietus. Šīs tradīcijas var būt ļoti atšķirīgas dažādās pasaules malās.     

       Iedomājieties Ziemassvētku galveno tēlu: Ziemassvētku vecīti. Angliski runājošās zemēs pazīstams arī kā Santa Klauss, kā arī Kriss Kringls (Kris Kringle), Svētais Niks (Saint Nick), un Babbo Natale (Itālijā), Mikulas (Ungārijā), Pere Noel (Francijā), Sinterklas (Indonēzijā), Joulupukki (Somijā), Pelznickel (Vācijā), Papa Noel (daudzās spāniski runājošās zemēs), Hagios Nikolaos (Grieķijā), Hoteisho (Japānā), Papai Noel (Brazīlijā), Dun Che Lao Ren (Ķīnā), utml. Lai kā arī viņu sauktu, daudziem Ziemassvētkus būtu grūti bez viņa iedomājāties.?>?>?>?>?>?>?>?>?>?>?>?>?>?>?>

Bet interesanti, ka Ziemassvētku centrālā figūra – Kristus bieži vien ir izstumts no šiem svētkiem. Lielveikalu pārdevējiem tiek mācīts pircējiem novēlēt nevis “Priecīgus Ziemassvētkus”, bet gan “Sveiciens svētkos” vai “Priecīgas brīvdienas”, jo Kristus dzimšanas svētki biedē tos, kas Viņam netic. Politisks korektums? Pārprasta tolerance, šķiet ir patiesais nosaukums.

Bet īstenībā bez Kristus Ziemassvētkiem zūd jēga. Viņš ir šo svētku īstais iemesls. Tirdzniecības industrija, iespējams vēlētos citu veidu kā pievilināt pircējus un stimulēt viņu iepirkšanās kāri un naudas tērēšanu citu bagātīgai apdāvināšanai, bet Ziemassvētki bez Kristus ir kā bizness bez peļņas vai pārdošanas vadītājs bez precēm vai pakalpojumiem. Tie kļūst bezjēdzīgi.

Tā kā mēs Ziemassvētkus vērtējam katrs savā veidā, liekas lietderīgi apdomāt dažus faktus, ko Bībele stāsta par šo svētku „vārda devēju” (angliski Ziemassvētku nosaukums ir Christ-mas  (tulk.)).

Visu laiku lielākā dāvana. Kāda ir dārgākā dāvana, kuru esat saņēmis vai dāvinājis? Bībele māca, ka Dieva lielākā dāvana bija arī Viņa lielākais ziedojums. “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” (Jāņa ev. 3:16,17).

Nodrošinājums pilnvērtīgai dzīvei. Daudzi no mums, it sevišķi kļūstot vecākiem, meklē dzīves jēgu un piepildījumu darbā, ģimenē, sasniegumos, sabiedrībā. Jēzus solīja atalgot tos, kas sekos Viņam. “Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa ev. 10:10).

Patiesi auglīgas dzīves avots. Mēs strādājam smagi un ziedojot tam daudzas stundas, kam bieži īstenībā nav nozīmes. „Kur tad ir problēma?” mēs bieži brīnāmies. Kā es varētu sasniegt kaut ko, kam būtu nozīme? Jēzus apliecināja, ka tie, kas sekos viņa norādījumiem iegūs piepildītas dzīves. “ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa ev. 15:5).

Veids attiecībām ar Dievu. Vairumam cilvēku ir liela zinātkāre un vēlme garīgam piepildījumam, attiecībām ar Dievu, dievišķo. Jēzus Kristus apsolīja tiem, kas seko Viņam, tiešu pieeju Dievam. “Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa ev. 14:6).

Roberts J. Tamasi