Septembrī es rakstīju par paradoksiem biznesā – kā kopēji pieņemtie un plaši akceptētie biznesa vadīšanas paņēmieni bieži vien ir pretrunā bibliskajiem uzskatiem tajos pašos jautājumos. Lūk, vēl divi citi, kurus mums vajadzētu apsvērt, abi saistīti ar naudas pārvaldīšanu.
Finanšu pārvaldība. Kādu reizi, kad nodarbojos ar komerciālo aizdevumu izsniegšanu, kāds jauns vīrietis aizrautīgi sāka stāstīt, ka pārdošanā ir plaši pazīstamo Stenway klavieru ražošanas uzņēmums, uzņēmums ar senu vēsturi. Vinš vēlējās, lai banka aizdod viņam naudu kompānijas pirkšanai.
Es apbrīnoju viņa ambīcijas, bet biju pārsteigts, kad uz jautājumu, cik naudas viņam nepieciešams, viņš atbildēja: “Domāju, ka viņi vēlēsies kādus 200 miljonus, un man nepieciešama visa šī summa. Man ir tikai 25 gadi un man nav savas naudas.” Acīmredzami viņš sagaidīja, ka es došos pie bankas “naudas koka” un sadabūšu viņam nepieciešamo summu, neuzdodot papildus jautājumus, nemaz nerunājot par nodrošinājumu vai ķīlu.
Kā jau varat iedomāties, mēs neaizdevām naudu šim jaunietim ar lielo ideju, bet šī pieredze man vienmēr atgādina par to, ko cilvēki ikdienā domā par aizdevumu biznesā. Tas ilustrē paradoksu par to, kā biznesa vidē domā par naudas izlietošanu – pasaule bieži saka – izmanto visu iespējamo aizņēmumu, vienalga, vai tas saistīts ar uzņēmējdarbību, nekustamā īpašuma iegādi vai studijām, bet Dievs saka, ka mums jāuzticas Viņam, nevis bankām.
Salamana Pamācības 3:5 māca: “Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību.” Mums ir kārdinājums domāt: “Vai Dievam patiešām ir tie labākie nodomi priekš mums?” it īpaši, kad pēkšņi parādās laba iespēja un mums šķiet, ka ātri jādara viss, lai no tās gūtu labumu. Tomēr Bībele māca, ka mēs esam finanšu resursu, kurus mums uzticējis Dievs, pārvaldnieki, nevis īpašnieki.
Mēs redzam, kā tas teikts Pirmajā Laiku grāmatā 29:11, “Jo Tev, ak, Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas pieder Tev! Tava ir, ak, Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem.” Dievs mums uztic daudz, bet sagaida, ka mēs to lietosim ar gudrību – un meklējot Viņa vadību – nevis rīkosimies impulsīvi.
Devīgums. Šis ir vēl viens jautājums, kur varam saskatīt lielu paradoksu starp pieņemto praksi un biblisko pasaules uzskatu. Strādājot banku nozarē, viens no maniem lielākajiem klientiem bija Sīns, kurš vadīja Būvniecības kompāniju. Viņš savus piegādātājus izspieda līdz maksimumam, ļoti reti sniedzot ko pretim.
Sīna bizness nesa peļņu, jo viņš savus darbiniekus cieši kontrolēja un radīja lielu spiedienu uz piegādātājiem, samazinot savas izmaksas. Bet tikai dažiem cilvēkiem patika strādāt kopā ar viņu. Viņš darbojās saskaņā ar filozofiju, ko nereti var dzirdēt biznesa vidē, ka mums sava bagātība ir jāslēpj. Tomēr Dievs saka, ka mums ir jābūt devīgiem, gataviem dalīties, kā Viņš to norāda.
Tad Sīnam bija dramatiska garīga pārvērtība. Viņš kļuva no “ņēmēja” par bagātīgu “devēju”. Patiesībā kopš tā brīža viņš labdarības projektiem ziedoja vairākus miljonus. Izmainīts vīrs darīja to, par ko runā apustulis Pāvils - Pāvila 1. vēstulē Timotejam 6:18 : “Piekodini lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi.”
Riks Bokss
Copyright 2016, Integrity Resource Center, Inc. Adapted with permission from "Integrity Moments with Rick Boxx," a commentary on issues of integrity in the workplace from a Christian perspective.
TEL.: (402) 431-0002 ? FAX: (402) 431-1749
E-Mail: mmanna@cbmcint.org Web site: www.cbmcint.org
(e-pasts: rudolfsdainissmits@gmail.com )
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2015.
