Šonedēļ visā pasaulē miljoniem cilvēku vēros vienus no gada nozīmīgākajiem svētkiem - Ziemassvētkus. Lai arī prakse dažādās valstīs un kultūrās ir atšķirīga, tomēr kopēja iezīme šīm gadskārtējām svinībām ir dāvanu došana.

 

Biznesa un profesionālajā vidē tas tradicionāli nozīmē pasniegt dāvanas darbiniekiem, klientiem un piegādātājiem, rīkot svinīgus pasākumus un dažkārt arī gada bonusus. Papildus, daudzi no mums šajās gada pēdējās dienās vēl pārliecinās, vai sagādātas pārsteiguma veltes visiem tuviniekiem un draugiem.

 

Baudot šo gada laiku, piedzīvojot gan dāvanu došanu, gan saņemšanu, būtu labi izsekot šīs tradīcijas izcelsmei. Tie, kuri sevi uzskata par kristiešiem vai Jēzus Kristus sekotājiem, zina, ka šim laikam ir vēl kāda ļoti būtiska nozīme, kas pārsniedz materiālo velšu pasniegšanu. Jo mums Rakstos ir teikts, ka Jēzus bija visdārgākā, ne ar ko nesalīdzināma dāvana no Dieva cilvēcei. Daudziem no mums ir zināma šī Rakstu vieta: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa 3:16).

 

Mateja evaņģēlijs mums vēsta par Mesijas gaidīšanu, kas bija tik īpašs un ļoti gaidīts notikums, ka uz to pat ieradās trīs austrumu gudrie, lai apciemotu Jēzu un atnestu dāvanās zeltu, mirres un vīraku. Tomēr, Bībelē ļoti skaidri pateikts, ka oriģinālais dāvanu Devējs ir Dievs. Lūk, tikai dažas lietas, ko varam uzzināt par šo dievišķo Dāvanu:

 

Dzīvības maize. Rakstos maize ir kā sinonīms dzīvībai nepieciešamajām lietām, tādām, kas mūs uztur. Jāņa evaņģēlijā Jēzus saka: "Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.... Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību."" (Jāņa 6:35-51). Viņš stāsta, ka, lai mēs patiešām dzīvotu, ne tikai šajā dzīvē, bet arī tajā, apsolītajā, kas nāks, mums ir jāsaņem Viņš.

 

Labais Gans. Bībeles laikos cilvēki bija pieraduši, ka agrārajā sabiedrībā tuvumā vienmēr ir aitas, un viņi zināja, cik ļoti šie vilnainie radījumi ir atkarīgi no saviem ganiem. Saprotot, ka arī mums ir nepieciešama vadība, nodrošinājums un aizsardzība, lai tiktu galā ar ikdienas izaicinājumiem un sarežģījumiem, Jēzus pārliecināja Savus sekotājus: "ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.... ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst. Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm." (Jāņa 10:11-15).

 

Pasaules Gaisma. Arvien vairāk, neraugoties uz neticamiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, mēs dzīvojam pasaulē, kas šķiet pārpildīta ar tumsu un izmisumu. Kur lai mēs meklējam cerību? Jēzus teica, lai mēs vēršamies pie Viņa, lai izvairoties no tumsas, ticībā sekotu Viņam un varētu nest gaismu citiem. "...ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.... Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta." (Jāņa 8:12, Mateja 5:14). Viņš saka, ka staigājot Viņa gaismā, mēs šo gaismu varam reflektēt citiem.

 

 

Pievienot komentāru